Latvijas Youtube video - vlogs.lv

В Риге, в лесах Мангальсалы, затеряно настоящее сокровище для любителей военной истории и приключений. Укрепления Усть-Двинской крепости. Их задачей было — не впустить врага в город, если он идет со стороны моря. И, если уж он вошел по суше, то не выпустить. Настоящие ворота Риги, которые держались на замке. До наших дней сохранились шесть бетонных батарей. Но историкам известно: должна была быть еще одна батарея с самыми мощными орудиями — калибра 305 мм. Такие пушки могли пустить на дно линкоры — артиллерийские бронированные корабли. Но — следов этой батареи не сохранилось. Для ее поисков мы организовали целую экспедицию.

Attālinātās mācības rada lielus robus zināšanās. Pie šāda secinājuma nonākuši arī pētnieki gadskārtējā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas pārskatā. Latvijā pandēmijas dēļ attālinātās mācības bijušas nedaudz ilgākas nekā citās OECD dalībvalstīs vidēji. Un daudz ilgākas nekā citās Covid smagāk skartajās valstīs, piemēram, Itālijā vai Spānijā. Vairāk – Vitas Anstrates sižetā.

Turpinot aptaujāt iedzīvotājus – kāpēc viņi vakcinējas vai, tieši otrādi, izvēlas nepotēties pret kovid, izrādās, ka liela nozīme ir paša piedzīvotajam un vakcīnas sasniedzamībai. Ja pārslimots kovids, jautājumu par slimības bīstamību vairs nav. Potēties cilvēki ir gatavi arī tad, ja pēc vakcīnas nav jābrauc uz pilsētu, kas atrodas tālu no mājām. Šodien mūsu reportāža no Špoģiem, Augšdaugavas novadā Višķu pagastā. Pavasarī tur vakcināciju veica armijas teltī, un ir sapotēts gandrīz katrs trešais novada iedzīvotājs. Turpina Aija Kinca.

Latvijā šogad ievērojami pieaudzis ārvalstu investīciju apjoms. Taču, lai Latviju padarītu pievilcīgāku ārvalstu uzņēmējiem, jāuzlabo sadarbība starp valsts institūcijām. Tā pēc tikšanās ar valdības pārstāvjiem pauda Ārvalstu investoru padome Latvijā. Premjers Krišjānis Kariņš uzskata, ka problēmu varētu risināt ar valsts ministru iecelšanu, kas būtu atbildīgi par konkrētiem tematiem. Plašāk Māra Klūgas sižetā.

Vai, saslimstot pēc pirmās Covid-19 vakcīnas, ir jāsaņem otra pote? Kāda ģimene no četriem dažādiem mediķiem saņēmusi četras dažādas atbildes, to skaitā maldinošas. Imunizācijas valsts padomes vadītāja norāda – otrajai potei ir jēga, un potēties ir ieteicams. Par to plašāk kolēģe Zanda Ozola-Balode.

Apvienotās Nācijas bija pirmā organizācija, kas atvēra durvis Latvijai tūlīt pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā. 17. septembrī pie ANO mītnes Ņujorkā pirmo reizi svinīgi pacēla Latvijas karogu un Latvija pēc 50 gadu okupācijas atgriezās pasaules valstu saimē. Plašāk stāsta Judīte Čunka.

Jēkabpils laiks 17.09.2021.

Jēkabpils novadu darba vizītē apmeklēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Viņš apskatīja klātienē valsts reģionālo autoceļu P75 Jēkabpils – Lietuvas robeža, kur vairākos posmos notiek seguma atjaunošana. Daļā objekta jau uzklāts asfalts. Tāpat ministrs tikās ar pašvaldības pārstāvjiem, lai pārrunātu aktuālākos jautājumus satiksmes jomā. Viena no problēmām, ko akcentēja viesītieši, ir valsts vietējā autoceļa Daudzeva – Viesīte – Apserde sliktais stāvoklis. Par šī ceļa nepieciešamo rekonstrukciju ir runāts jau vairākus gadu desmitus. Satiksmes ministrs gan uzsver, ka līdzīgā situācijā ir arī daudzi valsts reģionālie autoceļi: “Mūsu prioritāte ir sakārtot vispirms reģionālos ceļus. Pašlaik esam izstrādājuši sešu gadu programmu, lai visus reģionālos valsts ceļus, kas vēl nav asfaltēti, noasfaltētu, lai būtu cietais segums. Tāpat kopā ar Latvijas Valsts ceļiem strādājam pie vietējo ceļu programmas, kuras mērķis būtu savienot pagastu centrus ar esošo novadu centriem. Mēs tuvākajiem trīs gadiem jau esam salikuši ceļu remontu programmu, tā ir pieejama Latvijas iedzīvotājiem Latvijas Valsts ceļu mājaslapā. Bet par šo ceļu, kas nav trīs gadu programmā, jāskatās, kāds būs finansējums pēc trīs gadiem.” Ne visus valsts vietējos autoceļus paredzēts asfaltēt – finansiāli daudz izdevīgāka ir virsmas apstrādes tehnoloģija. Tomēr tai ir arī savi mīnusi – ir grūti pabeigt būvdarbus vienas sezonas laikā, jo Latvijā ir diezgan daudz dienu, kad laika apstākļi nav piemēroti virsmas apstrādes veikšanai. Tālis Linkaits uzsver, ka tiek risināta problēma, lai virsmas apstrādi varētu veikt vairākus gadus: “Šogad, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta, esam ierosinājuši Finanšu ministrijai izdalīt šos līdzekļus vidējā termiņā, tas ir divu līdz trīs gadu periodā. Mēs redzam no pieredzes, ka, mēģinot vienkārši ātri apgūt līdzekļus, mēs nodarām pāri ceļa kvalitātei. Tāpat tas neatstāj labu iespaidu par ceļiniekiem. Kaut gan būvnieki cenšas izmantot jebkuru iespēju strādāt kvalitatīvi, dubultās virsmas tehnoloģijai ir vajadzīga noteikta temperatūra, nedrīkst būt ne par karstu, ne par aukstu, nedrīkst līt lietus, arī noteiktu laiku šim ceļam jānosēžas. Diemžēl būvniecības sezona mums Latvijā ir ļoti īsa.” Jāatgādina, ka prasība apgūt finansējumu līdz gada beigām pērn spieda veikt virsmas apstrādi nepiemērotos laika apstākļos, rezultātā šogad būvniekiem nācās labot defektus 32 valsts autoceļu posmos. Sandra Paegļkalne

Правящие партии начали дискуссию о повышении необлагаемого минимума как до 400 евро. Это означает немного больше денег после уплаты налогов для работающего населения, но меньше доходов для самоуправлений. И пока всё идёт к тому, что политики предложение поддержат. Виктория Пушкеле продолжит.

Латгалия - регион с самым медленным темпом вакцинации. Особенно отличилась Кантиниекская волость, здесь вацинировались всего 10% жителей. И это самый низкий показатель в стране. Латвийское телевидение не могло не выяснить в чём причина.

Viesītē šogad apvienotas divas aktivitātes – Laimes koku stādīšanas akcija vienlaikus iezīmē arī Eiropas kultūras mantojuma dienu sākumu. Bērnudārza audzēkņi un pirmklasnieki turpināja pirms aptuveni 10 gadiem iesākto Ģimenes alejas izveidi pie Viesītes Mazā Bānīša sliedēm. Tika stādītas dekoratīvās ābeles. Savukārt vienu no ābelēm tika uzticēts iestādīt Mazā Bānīša draugu kopai, kurā apvienojušies kādreizējie dzelzceļa darbinieki un viņu ģimenes. Ar kociņa stādīšanu Viesītē sākās Eiropas kultūras mantojuma dienas, kas šogad veltītas dzelzceļam. Tādēļ arī svētkus Viesītē atklāja tieši Bānīša draugi. Vairums gan ir kādreizējo dzelzceļnieku radinieki, bet pašu Bānīša darbinieku ir palicis pavisam maz. Bijusī dzelzceļa pavadone Līvija Jaksteviča stāsta: “Sāku strādāt 1952.gadā pēc skolas beigšanas, strādāju tik ilgi, kamēr Bānīti likvidēja. Vairāk nekā 20 gadu garumā darbs bija saistīts ar dzelzceļu. Darīju visus pavadones darbus, pēc tam biju biļešu kasiere, tad rakstīju papīrus. Ko priekšnieki lika, to darīju, bet visa mana dzīves bija saistīta ar Bānīti. Katru sliedīšu metru es zinu, kur katrs vagoniņš stāvēja, kur kas atradās... to nemaz nevar izstāstīt. Ir ļoti lielas atmiņas. Grūti runāt, jo vairs nav tas, kas kādreiz bija. Ļoti grūti parunāt.” Viesītes šaurliežu dzelzceļa mezgls bija Latvijas lielākais 600 milimetru sliežu platuma dzelzceļa tīkls, kas pastāvēja no 1916.līdz 1972.gadam. Tagad par Mazo Bānīti vēsta muzejs “Sēlija”, kā arī muzeja paspārnē esošā Bānīša draugu kopa. “Mans tēvs strādāja Bānītī,” stāsta Raimonds Sirmovičs. “Tepat dzīvojām, gājām pāri sliedēm uz skolu. Tas bija 20.gadsimta 50.gados. Vienu reizi tēvs nepaspēja aizvest uz Rīgu, uz dzelzceļnieku arodskolu dokumentus, es pastrādāju šeit – uz dzelzceļa vienu gadu. Tad tiku arodskolā. Tagad vienmēr piedalos Bānīšu draugu kopas tikšanās reizēs. Pie dzelzceļa pierasts, nevaru bez viņiem.” Dzelzceļa atmosfēru veicināja arī muzeja “Sēlija” pārstāvji, kuri bija tērpušies dzelzceļnieku formas tērpos. “Šodien ļoti gribējās sagādāt dzelzceļniekiem un arī pašai sev atmosfēru, ka mēs esam saistīti ar dzelzceļu,” stāsta Viesītes muzeja “Sēlija” vadītāja Aina Guoģe. “Šī daļa no formas tērpa ir apliecinājums tam, ka tā ir vēsture, ka mēs esam daļa no vēstures. Dzelzceļnieki bija ļoti priecīgi, ka mēs atgādinām par viņu jaunību un viņu darbu. Formas tērpi ir iegūti no viņiem, viņi ir atnesuši mums šos formas tērpus, kas stāv muzejā. Šodien mēs tos vienkārši izmantojam kā atribūtus svētku noformējumam.” Viesītes dzelzceļnieki, iestādot ābeli, pabeidza Ģimenes alejas izveidi – viņu stādītais kociņš noslēdz dekoratīvo ābeļu aleju. Savukārt dzelzceļš un Viesītes Mazais Bānītis tiks celts īpašā godā vēl divas dienas, turpinoties Eiropas kultūras mantojuma dienām. Muzejs “Sēlija” nedēļas nogalē piedāvā interesentiem lekciju par dzelzceļa attīstību un vēsturi, pūtēju orķestra koncertu, izbraucienus ar elektrobānīti, ekskursijas muzeja nodaļā “Mazā Bānīša parks”, kā arī dažādas citas aktivitātes. “Mēs esam ļoti priecīgi, ka tieši dzelzceļš šogad ir izvēlētā tēma, jo mums tas ir ļoti tuvs,” saka Aina Guoģe. “Viesīte nav iedomājama bez dzelzceļa. Tā ir pamatvērtība. Vēl mēs lepojamies ar to, ka noteikti esam vienīgie Latvijā, kur ir dzīvi dzelzceļnieki, kuri uzturas kopā un ir neatņemama muzeja sastāvdaļa. Mēs viņus saturam kopā un stāstām arī citiem, ka mums ir šī bagātība.” Sīkāk ar Eiropas kultūras mantojuma dienu programmu Viesītē var iepazīties pielikumā. Sandra Paegļkalne

Сегодня у Русского вещания Латвийского телевидения особый день. Начала работу новая мультимедийная платформа для нацменьшинств Rus.lsm.lv. Как вы успели заметить, и трансляцию мы ведем из новой мультимедийной студии. Теперь большая часть нашего содержания будет транслироваться в интернете, а вот новости останутся на LTV7 как минимум до конца этого года.

No rītdienas jauna izstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Tā augšējo stāvu izstāžu zālēs iekārtota Francijā dzīvojošās latviešu mākslinieces Barbaras Gailes personālizstāde “Krāsas”.

Latvijas animācijas sākums ir leļļu kino. To vakar lieku reizi publikai atgādināja mākslinieki, skulptori, animatori, grāmatveži, režisori un dauzi citi smalkmehāniķiem līdzīgu profesiju ļaudis, kas kinoteātrī “Splendid Palace” nosvinēja leļļu kino 55. jubileju.

Šodien Rīgas pilī tika prezentēti Svētku zāles griestu jaunie gleznojumi, kas veltīti Latvijas Republikas dibināšanai un Tautas manifestācijai Daugavmalā. Tāpat plašākai publikai, arī mūsu filmēšanas grupai, bija iespēja iepazīties ar Valsts prezidentu portretu galerijas papildinājumu.

Ne tikai Rīgā, bet visā valstī un katrā mājā no rītdienas ienāks Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju norises. Ienāks ar Latvijas Televīzijas starpniecību, jo sabiedriskā televīzija kļūs par norišu galveno skatuvi. Un sāksies viss rīt ar tiešraidi no Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Rīgā, kā arī no Jelgavas, Kuldīgas un Rēzeknes, piedāvājot tikšanos ar jauniešiem no visas Latvijas.

Vakar Nacionālajā teātrī pirmizrādi piedzīvoja viens no pēdējā laikā sarežģītākajiem iestudējumiem – jaunības traģēdija “Ferdinands un Luīze” Ditas Lūriņas režijā. Izrādes veidotāji izmantojuši gandrīz visus teātra izteiksmes līdzekļus, lai ar to kvintesenci izstāstītu stāstu par cilvēka dabu.

Šodien Latvijas Televīzijas ēkā īpašs notikums. Atklāta jauna mazākumtautību multimediju platforma “Rus.lsm”. Turpmāk liela daļa no satura krievu valodā mājos interneta dzīlēs, taču ziņas krievu valodā Latvijas Televīzijas 7. kanālā paliks vismaz līdz gada beigām. Līdz ar šīm pārmaiņām tiek atklāta jauna, līdz šim Latvijā nebijusi multimediju studija mazākumtautībām. Plašāk stāsta Dāvids Freidenfelds.

Jelgavas novada Vilces pagastā šodien atklāts neliels ceļa posms, kurā ieklāts asfaltbetons, kam ražošanas procesā pievienotas gumijas granulas no pārstrādātām riepām. Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki, kuri izstrādāja jauno tehnoloģiju, paredz, ka tā kalpošanas laiks varētu būt pat līdz pieciem gadiem ilgāks par ierasto. Ceļinieki un granulu ražotāji ir ieinteresēti jaunā produkta plašākā izmantošanā, taču būtu jāpieņem lēmums, kas motivētu pasūtītājus.

Lai arī pēc administratīvi teritoriālās reformas jaunizveidotās novadu pašvaldības sāka strādāt 1. jūlijā, ne visās izdevies nolemt, kāds būs jaunā novada ģerbonis. Valsts heraldikas komisijā skaidro, ka situācija Latvijā ir ļoti atšķirīga, - ir domes, kas jau ir apstiprinājušas esošo ģerboni, ir, kas izvēlē iesaista iedzīvotājus, citas strādā pie jauna izveides.

Sākoties aukstajam laikam, nakts patversmēs atkal vērojams klientu pieplūdums, kas aktualizē jautājumu par šo cilvēku vakcināciju. Patversmēs vakcinēto klientu skaits krasi atšķiras – Liepājā potēti ir gandrīz visi iemītnieki, bet Latvijas Samariešu apvienības Ventspils naktspatversmē – tikai 15 cilvēki.

Upītē, kas vienlaikus ir gan neliels ciematiņš pierobežā, Ziemeļlatgalē, gan valstiski aizsargājama kultūrtelpa, šodien norit gatavošanās rīt gaidāmajam jau 20. festivālam “Upītes ābeļdārzs”. Pērn to pēkšņi nācās pārtraukt, jo izcēlās ugunsnelaime.

1986.gada 20.septembrī, pārbaudes laikā, sagāzās Ķeguma hidroelektrostacijas tilts. Bojā gāja 11, ievainoti tika 13 cilvēki. Tilta pārbaudi veica Rīgas Politehniskā institūta speciālisti. Visticamāk, liktenīgā kļūda tika pieļauta, sastādot tilta pārbaudes plānu. Konstrukcijas tika pārslogotas. Sekoja tiesvedība, kas beidzās ar neko. Daugavas ūdeņos līdz ar autovadītājiem bojā gāja arī pārbaudes vadītājs. Šogad aprit 35 gadi kopš Latvijā lielākās tilta traģēdijas. Bet ir vīri, to notikumu aculiecinieki, kam tā joprojām ir dzīvā atmiņā. Viņiem šī traģēdija mainīja dzīvi!

Благоустройство территории озера Большие Стропы продолжается. На данный момент разработана техническая документация, а также произведена закупка на строительные работы по оборудованию места купания для людей, имеющих функциональные нарушения.

Kamera, formas faktors, baterija - vai esam sasnieguši to izaugsmes griestus? Vai cenas ir adekvātas? Un kāpēc Latvijā ir tikai pāris ļoti izplatīti zīmoli? Pie Arta un Riharda #DigitālāsBrokastis galda atgriežas tehnoloģiju blogeris Lauris “Konsumer” Āboliņš un portāla Kursors.lv galvenais redaktors Kristaps Skutelis. Noklausies podkāstu šeit: http://www.podfollow.com/digitalasbrokastis Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi LSM portālā: https://www.lsm.lv/temas/digitalas-brokastis/

Tehnoloģiju šova #DigitālāsBrokastis 17. septembra ziņu topā Artis un Rihards servē: #1 0:00 Kosmosā pirmo reizi dodas civila apkalpe ar #SpaceX raķeti #2 2:19 Latvijā uzstādīts pirmais 10Gbit/s internets #3 4:39 #Apple prezentē iPhone 13, iPad Mini un Watch 7 #4 8:10 #Xiaomi jaunos viedtālruņus varēs uzlādēt 17 minūšu laikā #5 10:39 Latvijā uzsākta taromātu ieviešana #6 12:31 Latviešu mūzikas apguves lietotne Solfeg.io piesaistījusi jau vairāk kā miljonu eiro investīcijās #7 14:23 #WhatsApp strādā pie speech-to-text funkcionalitātes #8 15:54 #Tesla labo Nirburgringas trases elektrauto rekordu #9 17:18 Mākslīgi radīta influencere piesaista sponsoru uzmanību #10 19:12 #Razer radījis geimeriem paredzētus uzpirksteņus Noklausies podkāstu šeit: http://www.podfollow.com/digitalasbrokastis Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi LSM portālā: https://www.lsm.lv/temas/digitalas-brokastis/

Jau šovakar Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris aicina uz koncertu “LNSO ritma dzīres, Zaļupes jaundarbs un kino”. Koncerts būs arī svētki – orķestra sitaminstrumentu grupas koncertmeistars, azartiskais sitaminstrumentālists Edgars Saksons piecdesmitajā jubilejā saņems muzikālu dāvanu - Riharda Zaļupes jaundarbu “Rebonds C”. Latvijā pēc divdesmit pieciem gadiem ar solo skaņdarbu uzstāsies arī Lietuvas sitaminstrumentālistu zvaigzne Pāvels Ginters. Stāsta žurnāliste Ilze Strenga.

Šodien aprit 30. gadadiena, kopš Latvija kļuva par Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsti. Pie ANO mītnes Ņujorkā triju neatkarību atguvušo Baltijas valstu karogi svinīgi tika pacelti mastā, simbolizējot ilgstoši okupēto zemju atgriešanos starptautiskajā apritē. Par to, kā šo dienu pieminēs gan Ņujorkā, gan Rīgā, stāsta Ina Strazdiņa.

Jau 6 gadu visas Latvijas skolēniem ir iespēja doties izzinošā pārgājienā pa mežu un uzzināt tā dzīves ciklu atraktīvajā Meža ekspedīcijā. Pasākums ir kļuvis ļoti populārs un ik gadu piesaista arvien vairāk skolēnu. Šī gada ekspedīcijai kopumā pieteikušies ap 7000 skolēnu.

Latvijas robežsargi nav lieguši šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu septiņiem cilvēkiem, toskait pieciem bērniem. Un trešdien novērsts 28 cilvēku mēģinājums nelikumīgi iekļūt Latvijā no Baltkrievijas. Mums arī zināms, ka neilgi pēc patvēruma meklētāju centrā “Mucenieki” notikušajiem nemieriem, atlūgumu iesniedzis centra priekšnieka vietnieks Elvijs Lamberts. Savukārt centra vadītājs Pēteris Grūbe iesniedzis darba nespējas lapu, apstiprina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Patlaban “Muceniekos” viss esot mierīgi. Plašāk – Iļjas Kozina sižetā.

Vasarā invalīdu asistenti beidzot sagaidīja ilgi gaidīto algas pieaugumu. Bērnu un pieaugušo ar invaliditāti asistentam par vienu darbā pavadīto stundu maksā nedaudz vairāk. Tas bija liels atspaids cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, jo šo maz apmaksāto un grūto darbu cilvēki uzņemas nelabprāt. Taču dažu bērnu vecāki ir nepatīkami pārsteigti, jo līdz ar izmaiņām sarukušas iespējas tikt pie transporta izdevumu atmaksas. Kāpēc valsts ar vienu roku dod, bet ar otru atņem – turpina Vita Anstrate.

Valdības partijas sākušas sarunas par nākamā gada budžetu. Latvijas Televīzijai kļuvis zināms, ka tajās apsvērta neapliekamā minimuma celšana vismaz līdz 400 eiro. as nozīmē mazliet vairāk naudas strādājošajiem iedzīvotājiem pēc nodokļu nomaksas, taču mazāk ieņēmumu pašvaldībām. Sarunas ar partiju pārstāvjiem liecina, ka politiķi priekšlikumu, visticamāk, atbalstīs. Valdībā nākamā gada budžeta likumu plānots apstiprināt jau oktobra vidū. Plašāk stāsta Māris Klūga.

98 мостов по всей стране нуждаются в ремонте и, возможно, небезопасны. Таковы результаты ревизии госконтроля. Ещё один вывод – многие самоуправления и вовсе мосты не проверяют. То есть о возможных проблемах даже не знают. Что происходит с мостами по всей стране, расскажет Евгения Копылова.

С сегодняшнего дня Госполиция в рамках европейской акции "Дни безопасности" ведёт усиленный контроль на дорогах Латвии. Контролируют скорость, использование ремней безопасности и детских кресел. Не исключены и проверки на алкоголь. Дорожные проверки глазами полицейских – в материале Виктории Пушкеле.

Содержание в клетках, насильственное размножение и жестокое убийство животных - неэтичный, жестокий и изживающий себя способ ведения бизнеса. Так сегодня решило большинство депутатов Сейма, постановив начать рассмотрение законопроекта, запрещающего разведение пушных зверей в Латвии.

Mинистр здравоохранения сохранил кресло. Сейм отклонил просьбу депутатов оппозиции выразить недоверие Даниэлю Павлютсу. Демиссию министра инициировал Союз зеленых и крестьян, который считает, что Павлютс должен взять на себя ответственность за ряд недочетов. Это хаос в процессе вакцинации, проблемы тестирования школьников и тот факт, что некоторые подростки получили прививки, не соответствующие их возрасту.

Мусор станет дороже. Предприятие Гетлини Эко намерено чуть ли ни вдвое повысить тариф за захоронение отходов на своём полигоне. Компания уже подала заявку в Комиссию по регулированию общественных услуг. Если тарифы утвердят, то это отразится на кошельках жителей столицы и всех ближайших краёв. Подробности у Галины Солодовник.

Позже стало известно и причина, почему глава минздрава не появился в Сейме. Вот эту фотографию он разместил сегодня в твиттере. С подписью – в семье пополнение. У Даниэля Павлютса родились двойняшки, дочка и сын. Поздравляем министра.

Jēkabpils laiks 16.09.2021.

Kārdinājumam “uzvilkt dūmu” ļaujas arvien vairāk nepilngadīgo. Turklāt pēdējā laikā bērnu un jauniešu vidū par sava veida “modes kliedzienu” kļuvušas elektroniskās cigaretes. Skolēnus vilina gan šo izstrādājumu ārējais izskats, kas līdzīgs flomāsteram, tātad viegli paslēpjams starp rakstāmpiederumiem, gan dažādās garšas. Kāda 8.klases skolniece stāsta: “Es smēķēju elektroniskās cigaretes. Protams, zinu, ka to nedrīkst darīt bērni, kuriem vecums mazāks par 18 gadiem, bet es pīpēju, jo tām ir dažādas garšas.” Elektroniskās smēķēšanas ierīces satur gan atkarību izraisošo vielu – nikotīnu, gan propilēnglikolu un citas veselībai kaitīgas vielas. Daudzus pusaudžus informācija par šo izstrādājumu negatīvo ietekmi gan neattur no smēķēšanas. To, cik nopietni šī sērga izplatījusies bērnu un jauniešu vidū, pamanījuši arī pedagogi Jēkabpils novada izglītības iestādēs. “Šo problēmu mēs pamanījām 2.septembrī, kad skolēni diezgan demonstratīvi devās uz skolu, smēķējot elektroniskās cigaretes,” stāsta Jēkabpils 2.vidusskolas direktore Ilona Salmiņa. “Ja iepriekš tas notika tālāk no skolas teritorijas, tad šogad arī skolas teritorijā. Skumjākais ir tas, ka no rīta ir vairākkārtīgi ievērots, ka skolēni izkāpj no mašīnas un smēķē elektronisko cigareti. Izskatās, ka daži vecāki to atbalsta.” Klašu audzinātāji jau pirmajās klašu stundās informējuši skolēnus par elektronisko cigarešu kaitīgo ietekmi uz veselību, kā arī par aizliegumu šos izstrādājumus ienest un lietot skolas teritorijā. Tāpat pedagogi veikuši pārrunas ar vairākiem audzēkņiem un viņu vecākiem, bet būtisku uzlabojumu nav. Tādēļ palīgā tiek aicināta policija. Likumsargi, atsākoties klātienes mācībām, veic dažāda veida pārbaudes, tostarp reidus izglītības iestādēs un jauniešu pulcēšanās vietās. Arī Jēkabpilī konstatēti vairāki pārkāpumi. “Septembra mēnesī uzsākti administratīvā pārkāpuma procesi pret astoņām nepilngadīgajām personām, kuras ir smēķējušas elektroniskās smēķēšanas ierīces. Ja tiek lemts par soda piemērošanu nepilngadīgai personai, protams, ka sodu maksā vecāki,” stāsta Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore Lolita Savicka. Par smēķēšanu, ja to izdarījis bērns, var piemērot vai nu brīdinājumu, vai naudas sodu līdz 15 eiro. Tāpat Jēkabpils policisti uzrauga, vai tirgotāji nepārdod elektroniskās cigaretes nepilngadīgajiem. Septembra pirmajās nedēļās vien no sešiem kontrolpirkumiem vienā gadījumā smēķēšanas izstrādājumi tika pārdoti nepilngadīgai personai. Pārdošanas aizliegums jauniešiem gan nav šķērslis. Piemēram, kāda 9.klases skolniece saka: “Man ir paziņas, kam ir vairāk nekā 18 gadi, viņas man nopērk.” Gan likumsargi, gan pedagogi ir vienisprātis – par bērnu un jauniešu veselību līdzatbildīga ir visa sabiedrība. Kamēr būs daļa pieaugušo, kuri atbalstīs pusaudžu aizraušanos ar elektroniskajām cigaretēm un pat palīdzēs viņiem tās dabūt, problēmu izskaust būs grūti. Sandra Paegļkalne

Jēkabpils novada Vandānos pabeigti vācu karavīru kapu atjaunošanas darbi, ko veikusi brīvprātīgo grupa no Vācijas. Rūpes par Pirmajā un Otrajā pasaules karā kritušo vācu karavīru atdusas vietām uzņēmusies Vācu kara kapu kopšanas Tautas apvienība, kas regulāri organizē talkas daudzviet pasaulē, iesaistot procesā arī brīvprātīgos. Ik gadu vācieši apmeklē arī Latviju. “Mūsu mērķis atbilst Tautas apvienības moto. Uzdevums ir pavisam vienkāršs – pieminēt un neaizmirst kritušos un brīdināt dzīvos,” stāsta Vācijas Tautas apvienības pārstāvis, brīvprātīgo grupas vadītājs Bodo Hence. “Mums novadā ir 18 kapi, kur guļ 1. un 2.Pasaules kara vācu karavīri,” stāsta Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības un kultūras jautājumos Alfons Žuks. “Cepure jānoņem šo brīvprātīgo un vācu karavīru priekšā, kuri brauc katru gadu uz Latviju, brauc uz Jēkabpils novadu un sakopj kapus, pieminot savus karavīrus, kas Latvijā ir krituši.” Vandānos sakopta vieta, kur atdusas 44 vācu karavīri, kas krituši Pirmā pasaules kara laikā. Uz plāksnēm iegravēti karavīru uzvārdi, dienesta pakāpes un informācija par vienībām, kurām viņi piederēja. Lai kapus sakoptu, nācās ieguldīt lielu darbu. Stāsta Bodo Hence: “Pirms sešām nedēļām es biju uz šejieni atbraucis, lai redzētu, kas mūs sagaida. Te bija pilnīgi pamesta, izvandīta kapsēta, apgāzti akmeņi, plāksnes iegrimušas. Bedres, saknes. Bija skaidrs, ka viss jāatjauno. Viss tika izlīdzināts, plāksnes tika iztīrītas, atjaunotas robežas kopā ar Latvijas Valsts mežiem, uztaisīti pieejas ceļi, uzbērta šķemba.” Kopumā Vācijas Tautas apvienība rūpējas par vairāk nekā 800 kapavietām 46 pasaules valstīs, bet Latvijā sadarbība sākās 1996.gadā. Sandra Paegļkalne

Klonēt savas superspējas spoguļu instalācijā, iepazīt leļļu mākslas detaļas un aplūkot mākslas darbu no abām pusēm – to astotajā norises reizē sola Eiropas profesionālās leļļu mākslas festivāls tepat Rīgā, Dzelzceļa vēstures muzejā. Festivāls atklāšanu piedzīvo šovakar, bet jau no rīta durvis vēra festivāla izstāde “Mākslas otra puse”. Tajā ielūkojās Zane Brikmane.

Rītvakar Liepājas teātrī skatītāju vērtējumam tiks nodots režisora Gundara Silakaktiņa iestudējums “Kā mīl tā otra puse”. Tas ir romantisks farss par trim laulātiem pāriem, viņu attiecībām un mīlas līkločiem, un tā uzdevums, režisora vārdiem runājot, ir sasmīdināt un izklaidēt skatītāju, šoreiz iztiekot bez dziļiem zemtekstiem un pārdomām par dzīves jēgu. Turpina kolēģi no TV Kurzeme.

Vai jūs zināt, kurš Latvijā ir vecākais vēl spēlējošais aktieris? Tas ir cienījamais Gunārs Placēns. Augusta beigās viņam apritēja 94, bet šomēnes viņš svin 70 gadus uz Dailes teātra skatuves. Unikālajā darba jubilejā viņu šodien sveica kolēģe Olga Dreģe un teātra zinātnieks, Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš. Bet no malas to vēroja kolēģe Anete Lesīte.

Apceļojusi prestižus kinofestivālus un saņēmusi vairākas godalgas, režisores Daces Pūces debijas spēlfilma “Bedre” beidzot piedzīvojusi Latvijas pirmizrādi un nonākusi pie pašmāju skatītājiem. “Bedre” ir pēc rakstnieces Janas Egles stāstu motīviem veidota drāma, kuras centrā ir provinces zēns Markuss un viņa sastapšanās ar skarbo pieaugušo pasauli, centieniem īstenot sapņus un pārvarēt zaudējumus. Turpina Jānis Lācis.

Smēķēšana nepilngadīgo vidū joprojām ir problēma. Jēkabpils novada izglītības iestādēs novērots, ka pēdējā laikā skolēni arvien vairāk aizraujas ar elektronisko cigarešu smēķēšanu, turklāt dara to daudz atklātāk nekā agrāk. Lai kontrolētu situāciju, skolas spiestas lūgt policijas palīdzību, bet ar naudas sodiem nepietiek – līdzatbildība jāuzņemas visai sabiedrībai.

Attālinātās mācības pandēmijas dēļ, vecāku un skolēnu uzvedība, milzīgā slodze – šie iemesli liek daļai skolotāju tomēr izlemt pamest darbu. Un galvenais iemesls nav atalgojums – šādu darba apjomu un psiholoģisko spiedienu pedagogi vairs nespēj izturēt.

Šodien sākas Valsts policijas vairāku dienu akcija, kurā pastiprināti uzraudzīs satiksmes dalībniekus. Īpaša uzmanība tiks veltīta steidzīgajiem šoferiem gan pilsētās, gan ārpus tām. Cēsu novadā šodien kāds šoferis pie atļautiem 90 brauca ar 159 kilometriem stundā. Vadītājs saņēma sodu – 360 eiro. Šis vadītājs satiksmē nedrīkstēs piedalīties sešus mēnešus. Bet Latvijas Televīzijas filmēšanas grupa šodien pievienojās kādai Valsts policijas motociklu ekipāžai. Turpina Dāvids Freidenfelds.

Saeima šodien noraidīja opozīcijas deputātu pieprasījumu izteikt neuzticību veselības ministram Danielam Pavļutam. Ministra demisiju rosināja Zaļo un zemnieku savienība, kuras ieskatā Pavļutam jāuzņemas atbildība par haosu vakcinācijas pret Covid-19 procesā, par skolēnu testēšanas problēmām, kā arī par to, ka daži pusaudži saņēmusi vecumam neatbilstīgas Covid-19 vakcīnas. Turpina Madara Līcīte.

Pierīgā, kur interneta pārklājums ir vislabākais, dots starts vēl daudz ātrākam internetam. Tikmēr lauku pagastos pat par daudzmaz ātru internetu var tikai sapņot, kaut arī jau pirms daudziem gadiem Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs sāka ierīkot ātrgaitas interneta sakaru tīklu, kura uzdevums ir sasniegt visus Latvijas iedzīvotājus.

Turēt būros, piespiedu kārtā pavairot un nežēlīgi nogalināt zvēriņus ir neētisks, cietsirdīgs un izzūdošs uzņēmējdarbības veids. Tā šodien sprieda Saeimas vairākums, sākot izskatīt likumprojektu, kas Latvijā aizliegtu audzēt kažokzvērus. Turpina Madara Līcīte.

Latvijā nav neviena oficiāli apstiprināta gadījuma, kad cilvēks būtu nomiris no Covid-19 vakcīnas. Taču daudzi ir dzirdējuši stāstus par paziņām, kuri pazīst cilvēkus, kuru nāvē vainojama šī pote. Kāds pamats ir šīm runām un vai oficiālās iestādes no mums tiešām slēpj informāciju par vakcīnu kaitīgumu? Raidījumā “Atvērtie faili” skaidrojam, kā Latvijā pārbauda, vai cilvēks miris no Covid vakcīnas un vai šajā izmeklēšanā var nonākt pie patiesa secinājuma. Klausies: ej.uz/AF_BistamasBlaknes Latvijas Radio http://www.latvijasradio.lsm.lv/ Twitter: https://twitter.com/LatvijasRadio Facebook: https://www.facebook.com/LatvijasRadio/ Instagram: https://www.instagram.com/latvijasradio/

“Žik!” 1. raidiejuma “Atpyuta” ved ceļuojumā cauri Zīmeļlatgolai, eipaši izceļūt jaunuokūs i interesantuokūs turisma objektus, kas pīmāruotuoki taišņi saimem ar bārnim i pusaudžim Viļakys pusī. Tū vysu redzēt pošā vosorys korstumā izadeve Ausmai. #NEPLP2021 “Žik!” 1. raidījuma “Atpūta” ved ceļojumā caur Ziemeļlatgali, īpaši izceļot jaunākos un interesantākos tūrisma objektus, kas piemēroti tieši ģimenēm ar bērniem un pusaudžiem Viļakas pusē. To visu redzēt pašā vasaras karstumā izdevās Ausmai. #NEPLP2021 “Отдых” 1-й передачи “Žik!” ведет в путешествие по Северной Латгалии, особенно выделяя интереснейшие и новейшие туристические объекты Виляки и округи, которые особенно подходят для посещения семьями с детьми и подростками. Все это в самый разгар лета посетила Аусма. #NEPLP2021

“Žik!” 1. raidiejuma “Doba” veļteita ekspozicejom par Rāznys Nacionalū parku, vidis izzinis spielem i sajiutu takai, kū sevkura saime, draugu grupa voi klase var izmieģinuot Dobys izgleiteibys centrā “Rāzna”. Ari Adrianai beja īspieja sazatikt ar centra atraktivū vadeituoju Regīnu Indriķi. #NEPLP2021 “Žik!” 1. raidījuma “Daba” veltīta ekspozīcijām par Rāznas Nacionālo parku, vides izziņas spēlēm un sajūtu takai, ko jebkura ģimene, draugu grupa vai klase var izmēģināt Dabas izglītības centrā “Rāzna”. Arī Adrianai bija iespēja satikties ar centra atraktīvo vadītāju Regīnu Indriķi. #NEPLP2021 “Природа” 1-й передачи “Žik!” посвящена экспозициям в Национальном парке Разна, играм на тему познания окружающей среды и тропе ощущений, которые семьи, школьные группы или компании друзей могут посетить в Центре природного образования “Разна”. У Адрианы была возможность встретится с руководителем центра Региной Индрике. #NEPLP2021

“Žik!” 1. raidiejuma “Pasuocīņs” ir lego robotikys puļceņš Rēzeknī, ARPC “Zeimuļs”. Tī bārnim nūdarbeibys nūteik jau vairuokus godus školuotuoja Edmunda Kadakovska vadeibā. Veiksmis formulu i panuokumu atslāgu ite izzynuos Ausma. #NEPLP2021 “Žik!” 1. raidījuma “Pasākums” ir lego robotikas pulciņš Rēzeknē, ARPC “Zeimuļs”. Tur bērniem nodarbības notiek jau vairākus gadus skolotāja Edmunda Kadakovska vadībā. Veiksmes formulu un panākumu atslēgu šeit izzinās Ausma. #NEPLP2021 “Мероприятие” 1-й передачи “Žik!” – кружок лего-роботики в Резекне, ЦТУВЛ “Zeimuļs”. Уже много лет занятия для детей здесь проводит Эдмунд Кадаковскис. Формулу удачи и залог успеха здесь узнает Аусма. #NEPLP2021

“Žik!” 1. raidiejuma “Talants” ir Rolands Pavlovskis. Jis pīsadola Rēzeknis folklorys kūpā “Vīteri”, kur spieļuoj vysaidus instrumentus. Raidiejuma laikā jaunīs muzykants īvuiceis ari Adrianai vysu par i ap cītarys spieli. #NEPLP2021 “Žik!” 1. raidījuma “Talants” ir Rolands Pavlovskis, Viņš piedalās Rēzeknes folkloras kopā “Vīteri”, kur spēlē dažādus instrumentus. Raidījuma laikā jaunais muzikants iemācīs arī Adrianai visu par un ap cītaras spēli. #NEPLP2021 “Талант” 1-й передачи “Žik!” - Роланд Павловскис. Он является участником Резекненской фольклорной группы “Vīteri”, в которой играет на разных музыкальных инструментах. Во время передачи молодой музыкант расскажет Адриане об игре на цитре. #NEPLP2021

1. В СРОЧНОМ ПОРЯДКЕ ПРАВИТЕЛЬСТВО РЕШИЛО ОПТИМИЗИРОВАТЬ РЕГИОНАЛЬНЫЕ ВУЗЫ 2. КОМУ МЕШАЕТ ДАУГАВПИССКИЙ УНИВЕРСИТЕТ … 3. ДАУГАВПИЛССКИЙ УНИВЕРСИТЕТ ПЕРЕШЕЛ НА «УДАЛЕНКУ»

1.DU GATAVA SARUNĀM PAR APVIENOŠANU, JA PAR PAMATU TIEK ŅEMTA UNIVERSITĀTES BĀZE 2. ARĪ PĒC 10.OKTOBRA DU PLĀNO PIEDĀVĀT IESPĒJU STUDĒT ATTĀLINĀTI 3. STUDĒT INŽENIERZINĀTŅU PROGRAMMĀS IZVĒLAS ARVIEN MAZĀK STUDENTU

Olimpiskais čempions Nauris Miezis pastāstīja par šo laiku pēc olimpiskā zelta mirkļa. Ieskicēja tuvākos komandas nākotnes plānus, vai latviešu spēlētājus mēs varētu redzēt BIG3 turnīrā ASV.

Komponista Jēkaba Jančevska pirmais kormūzikas autoralbumu “Aeternum” jau atzinīgi novērtējuši mūzikas apskatnieki pasaulē - Britu klasiskās mūzikas izdevums “Gramophone” uzteic diriģenta Jurģa Cābuļa un Rīgas Doma kora skolas jauktā kora darbu - skanējums ir piepildīts gan ar trauslumu, gan emocionālu niknumu. Albums iznāca pirms gada prestižās Lielbritānijas klasiskās mūzikas ierakstu izdevniecība “Hyperion Records” paspārnē. Latvijā sagaidīti albuma atvēršanas svētki – būs koncerts 18.septembrī Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē. Stāsta žurnāliste Ilze Strenga.

Īstenojot reformu augstākajā izglītībā, turpmāk valsts dibinātās augstskolas tiks iedalītas četros tipos – zinātnes universitātēs, mākslu un kultūras universitātēs, lietišķo zinātņu universitātēs, kā arī lietišķo zinātņu augstskolās. Tāpat pieņemts lēmums reorganizēt Daugavpils Universitāti un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, tās apvienojot, kā arī pievienot Liepājas Universitāti kādai citai zinātņu universitātei.

Skriešanas sacensību “Vārkavas bezceļi” tradīcija tika iedibināta pirms 16 gadiem un pašlaik skrējiens ir kļuvis par populārāko pirmā rudens mēneša notikumu Preiļu novadā. Šogad Vārkavas bezceļu trasi izskrēja 121 dalībnieks no Preiļiem, Daugavpils, Aglona un citam pilsētām un novadiem.

Растёт число онкологических заболеваний, но далеко не все лекарства компенсирует государство, а лечение настолько дорогостоящее, что без пожертвований онкологическим больным просто не выжить. В Латвии стартовала акция – «Рак надо победить!» - о её цели расскажет Галина Солодовник.

Если раньше дети плевали раз в неделю, то теперь будут жевать раз в две недели. Таким станет порядок тестирования школьников, утверждённый вчера правительством. Что предстоит делать ученикам и как правильно пользоваться новыми тестами? Об этом расскажет Виктория Пушкеле.

В Рижском зоопарке сегодня объявили победителей конкурса на лучшее имя для львят, которые родились весной. Имена придумывали дети и фантазии им не занимать.

Предприятие Velve заплатило государству более 2х млн евро штрафа за участие в картельном сговоре. Фирма изначально сотрудничала со следствием, благодаря чему размер санкций для предприятия был снижен на 10 процентов. У остальных 9 фигурантов дела о картеле было время оспорить штраф. Кто этой возможностью воспользовался, расскажет Сергей Герасимов.

Строгие правила поведения родителей, высокие требования к уровню благополучия и система обязательного доносительства. Вот причины, по которым из семей выходцев из Латвии за границей изымают детей. Примерно 40 таких случаев происходит каждый год. В министерстве юстиции Латвии рассказали, как стоит вести себя родителям, чтобы проблем с социальными службами не возникало.

С сегодняшнего дня людям с очень слабой иммунной системой доступна третья доза прививки от Covid-19. Предположительно на неё могут претендовать 10 тысяч человек. Но лишь в том случае, если необходимость её получить будет подтверждена врачом. Тем временем специалисты напоминают – важнее получить первые две дозы, а не третью.

Nacionālā veselības dienesta dati rāda – ik gadu vidēji 200 000 cilvēku, kuriem diagnosticēts kāds no audzējiem, saņem valsts apmaksātus medikamentus. Tiesa, onkoloģisko pacientu skaits, kas tiek pie inovatīviem medikamentiem, ir salīdzinoši pavisam neliels – nepilns pusotrs tūkstotis.

Turpina pieaugt elektrības cena. Lai samazinātu rēķinu pieaugumu mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem, Ekonomikas ministrija rosina no nākamā gada dubultot valsts atbalstu līdz 20 eiro mēnesī daudzbērnu ģimenēm un līdz 10 eiro citām grupām. Tam vajadzīgos 12 miljonus eiro ministrija cer atrast iekšējos resursos. Plašāk stāsta Māris Klūga.

“Tā ir neaptverama sajūta – dzīvot valstī, kur esi atkarīgs no līdzcilvēku atbalsta.” Saka viena no daudziem onkoloģijas slimniekiem Sondra Zaļupe, kura divas reizes vērsusies pie ziedotājiem, lai izdzīvotu. Vēža pacientu skaits aizvien pieaug un ārstēšanai atvēlētā nauda valsts budžetā tam netiek līdzi. Daloties ar dziļi personīgiem stāstiem, vairākas vēža pacientu biedrības aicina palielināt finansējumu valsts apmaksājamiem medikamentiem un sāk kampaņu “Vēzis jāuzvar”. Plašāk – Vitas Anstrates sižetā.

Situācijā, kad pieaug saslimstība ar Covid un strauji pildās slimnīcu gultas, ir milzīgs sabiedrības un politiķu spiediens uz mediķiem. Tā raidījumā “Šodienas jautājums” teica Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule. Taču ārsti nevar un nespēj būt gatavi atkal strādāt ārkārtas režīmā. Pārguruši, uz izdegšanas un depresijas robežas, viņi vairs nespēs darīt savu darbu, un jau šobrīd kritiskā situācija ar personāla vakancēm var kļūt draudīga. Un tie nav tikai vārdi. Jauns apjomīgs pētījums apstiprina, ka depresijas simptomi un trauksme ir katram trešajam mediķim. Turpina Anda Boša.

Dzeloņstiepli pagaidu žogam uz Baltkrievijas-Latvijas robežas par 488 400 eiro bez PVN piegādās uzņēmums “Brief”, kas kopš Covid-19 pandēmijas sākuma valsts iestādēm piegādājis maskas un citus individuālos aizsardzības līdzekļus.

Jēkabpils laiks 15.09.2021.

Jauna mākslas darbu ekspozīcija šonedēļ skatāma Rīgā, Brīvības alejā. Tur aplūkojamas jauno mākslinieku – Latvijas Mākslas akadēmijas studentu un diplomandu – lielformāta gleznas un tēlniecības objekti.

Jēkabpilī norisinājusies publiskās apspriešanas sanāksme par diviem Jēkabpils novada attīstības plānošanas dokumentiem – Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2021.-2035.gadam un Attīstības programmu 2021.-2027.gadam. Iedzīvotāju interese bija ļoti zema, bet pašvaldībā uzsver, ka ir svarīgi iesaistīties dokumentu sabiedriskajā apspriešanā, jo tā ir iespēja izteikt savus priekšlikumus tālākai novada attīstībai. “Tikai uzzinot iedzīvotāju domas un novērtējumu, pašvaldība var plānot konkrētas aktivitātes un rīcības,” stāsta Jēkabpils novada Attīstības un investīciju nodaļas projektu vadītāja Ieva Leimane. “Šodien arī sapulcē redzējām, ka, uzdodot konkrētus jautājumus, deputāti tos piefiksē un mēģinās rast risinājumus pieejamā finansējuma ietvaros. Vēl viens iemesls, kāpēc ir svarīgi iesaistīties šajā procesā, – tā ir iespēja veidot šo telpu, kurā mēs dzīvojam, tādu, kāda mums patīk, tādu, lai mūsu ģimenēm un bērniem šeit gribētos dzīvot.” Attīstības stratēģija un Attīstības programma tiek izstrādāta, lai Jēkabpils novada pašvaldība varētu mērķtiecīgi organizēt pašvaldības teritorijas attīstības plānošanu. Dokumentos ietverts novada ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības redzējums, mērķi, prioritātes un telpiskās attīstības ieceres. Sabiedriskās apspriešanas laikā iedzīvotājiem ir iespēja iesniegt savus priekšlikumus novada tālākajai attīstībai. “Ir iespēja izteikt viedokli un priekšlikumus par katru ielu, kā tas šodien bija vērojams, ka cilvēks ir konstatējis problēmu un to skaļi pauž,” skaidro Ieva Leimane. “Problēma tiek piefiksēta, un tad tiek lemts, vai problēmas risinājumu nepieciešams iekļaut attīstības plānošanas dokumentos, vai tā vienkārši ir pašvaldības darba sastāvdaļa. Katrā ziņā tas tiek piefiksēts un uz šo jautājumu tiks sniegta atbilde. Bet vēlams ir arī iepazīties ar pašiem plānošanas dokumentiem un sniegt arī stratēģiskākus priekšlikumus par to, kā būtu jāattīstās novadam un kādu iedzīvotāji šo novadu vēlas redzēt.” Pašvaldība priekšlikumus gaidīs līdz 26.septembrim. Savus ierosinājumus, idejas un iebildumus var iesniegt gan papīra formātā – sūtot Jēkabpils novada pašvaldībai Brīvības ielā 120, Jēkabpilī, gan elektroniski, aizpildot veidlapu vai sūtot elektroniskā pasta vēstuli uz e-pastu. Kontaktinformācija un plānošanas dokumenti pieejami pašvaldības mājaslapā www.jekabpils.lv. Sandra Paegļkalne

Īstenojot reformu augstākajā izglītībā, turpmāk valsts dibinātās augstskolas tiks iedalītas četros tipos – zinātnes universitātēs, mākslas un kultūras universitātēs, lietišķo zinātņu universitātēs, kā arī lietišķo zinātņu augstskolās. Ir pieņemts lēmums reorganizēt Daugavpils Universitāti un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, tās apvienojot, kā arī pievienot Liepājas Universitāti kādai citai zinātņu universitātei.

Nacionālajā teātrī pirmizrādi piedzīvojis smieklīgākais un, iespējams, baisākais režisora Vladislava Nastavševa iestudējums “Svešinieki vilcienā”. Tā pamatā ir amerikāņu rakstnieces Patrīcijas Haismitas pirmais daiļliteratūras darbs, kas 1950. gadā rakstniecei atnesa pasaules slavu. Jau toreiz kritiķi atzinīgi novērtēja autores prasmi likt iemīlēt objektīvi slikto varoni, sašūpojot lasītāja morālo stāju. Vai to pašu izdevies panākt arī Vladislavam Nastavševam? Skaidroja Anete Lesīte.

Cilvēkiem ar ļoti novājinātu imūno sistēmu no šodienas pieejama Covid vakcīnas trešā deva. Tiek lēsts, ka uz to varētu pretendēt aptuveni 10 tūkstoši cilvēku – un tikai tad, ja vajadzību pēc papildu devas apstiprinās ārstējošais ārsts. Tikmēr speciālisti aizvien uzsver, ka svarīgāk par diskusijām, kas skar trešo devu, ir sapotēties ar pirmajām divām. Par to plašāk – mana kolēģe kolēģe Zanda Ozola-Balode.

Tieši divas nedēļas pagājušas kopš jaunā mācību gada sākuma, bet daudzas skolas jau atkal saskaras ar attālināto mācību darbu Covid-19 straujās izplatības dēļ. Statistika ir visai satraucoša – nedēļas laikā četrkāršojies to klašu skaits, kuras skāris attālinātais mācību process. Valdības lēmumi gaidāmi nākamnedēļ.

Ģimenes ārsti ir tie, kuri biežāk izjūt trauksmi un depresijas simptomus, secināts Rīgas Stradiņa universitātes veiktajā pētījumā.

Šīs nedēļas izskaņā pie klausītājiem straumēšanas un lejuplādes platformās nonāks producenta un izpildītāja Arstarulsmirus jaunais minialbums “pie zemes (mOnOhrOmi). Tas papildina mūziķa iepriekšējo albumu un ir īpašs ar to, ka dziesmu aranžējumi tapuši akustisko instrumentu pavadījumā. Turpina Līga Gaigala.

Fotogrāfija kā sensacionāls jaunums radās Francijā 1839. gadā, un dažus gadus vēlāk tā kļuva pieejama arī Latvijā. Ierasts, ka, runājot par vēsturi, uzreiz prāta nāk melnbalts fotouzņēmums, taču Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ar šodien atklāto izstādi “Krāsainā Latvija” lauž šo pieņēmumu un ar krāsaino fotogrāfiju starpniecību aicina iepazīt mūsu valsts vēstures līkločus. Ieskats izstādē Zanes Brikmanes sižetā.

Veselības veicināšanas un slimību profilakses projekta laikā Jēkabpilī regulāri tiek nodrošinātas bezmaksas vingrošanas nodarbības dažādām iedzīvotāju grupām. Septembrī nodarbību cikls tika uzsākts divām grupām – iedzīvotājiem līdz 63 gadu vecumam un senioriem vecuma grupā 64+. Lai gan Covid-19 dēļ vingrošana tiek organizēta ārā, interese par aktivitātēm ir liela. “Saistībā ar Covid-19, šī ir vienīgā iespēja pavingrot, jo telpās ir ļoti daudz noteikumu,” stāsta nodarbību dalībniece Ingrīda. “Vingrošana man vajadzīga veselībai. Meitene ļoti jauki izskaidro. Es nācu jau iepriekš, kad bija iepriekšējās nodarbības, tādēļ man jau ir maza pieredze. Augustā nebija nodarbību, bet tagad mēs turpinām. Vingrošana palīdz savākties. Ir noteikti jānāk uz nodarbībām, jo mājās mēs gribam paslinkot.” Jēkabpilietei Ilzei arī patīk nodarbības: “Es esmu arī pati kaut cik vingrojusi, tāpat eju ar nūjām, bet šīs nodarbības ir vienreizēji labas. Laba sajūta. Pirmajās reizēs gan bija grūti, mēs piekusām, bet ar katru reizi kļūst vieglāk. Gribas arī mājās pavingrot katru dienu – stundu jau nevar, bet 10 minūtes var.” Senioru grupā fizioterapeitei ir sevišķi rūpīgi jāizplāno vingrinājumi, jo ir dalībnieki, kuriem dažādu veselības problēmu dēļ nav iespējams veikt konkrētas darbības. Tomēr vadītāja cenšas iekļaut grafikā aktivitātes gan muskuļu nostiprināšanai, gan locītavu kustību uzlabošanai, tāpat arī līdzsvara un koordinācijas trenēšanai. Jādomā arī par laika apstākļiem, jo visas nodarbības notiek svaigā gaisā. “Šis laiks ir izaicinājums, jo parasti mēs vingrojām iekštelpās,” stāsta fizioterapeite Aleksandra Krūmiņa. “Šeit ir iespēja iemācīties, kā būt aktīviem gan dabā, gan vingrojot uz paklājiņiem mājas apstākļos. Es komentēju katru vingrojumu, lai cilvēki saprastu, kādam nolūkam domāts katrs vingrojums.” Aktīvākie dalībnieki nodarbībās iegūtās zināšanas izmanto arī mājās, vingrojot patstāvīgi. Senioru grupai paredzētas vēl septiņas nodarbības, bet turpmāk Jēkabpilī notiks vēl vairāki nodarbību cikli. Šogad plānots organizēt vingrošanu divām grupām – jaunajām māmiņām un grūtniecēm, bet nākamgad – trim dažādām iedzīvotāju grupām. Visas nodarbības dalībniekiem ir bez maksas. Tā ir viena no aktivitātēm Eiropas Sociālā fonda un valsts atbalstītā projektā “Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi Jēkabpilī”. Projekts Nr. 9.2.4.2/16/I/049 "Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi Jēkabpilī" tiek īstenots darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.4. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem” 9.2.4.2. pasākuma “Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei” ietvaros. Projekts tiek finansēts no Eiropas Sociālā fonda un valsts budžeta līdzekļiem. Sandra Paegļkalne

Agris Gedrovičs/Arvis Degums / Dziesma no albuma "Upe"/ 2021 Pasūti CD "Upe" : https://www.micrec.lv/lv/ieraksts/sesta-judze-upe-cd Klausies vai lejupielādē: https://orcd.co/sestajudzeupe Ierakstīja un miksēja Gints Stankevičs (c) MicRec 2021

Raimonda Gekiša saruna ar "RA events" direktoru Raimondu Strokšu par gaidāmo čempionātu .

Turpinājumā – ārvalstu jaunumi. Par tiem šorīt saruna ar mūsu kolēģi, Latvijas Televīzijas ārzemju ziņu redaktoru Tomu Pastoru

Latvijas divu nedēļu kumulatīvais Covid-19 saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju turpina pieaugt – vakar tas sasniedza 272 gadījumus. Slimnīcās ievietoto pacientu skaits strauji pietuvojies 300. Kas patlaban darāms, lai mazinātu vīrusa izplatību mūsu valstī? Par to šorīt saruna ar Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītāju, profesoru Ģirtu Briģi.

Režisore Dita Lūriņa lielām jūtām un emociju drāmai uz skatuves īpaši meklējusi darbu – un Frīdriha Šillera jaunības drāma “Ferdinands un Luīze” ir tiešs trāpījums idejas vērienam. Izrādē līdz sīkākai niansei īstenots Ditas Lūriņas redzējums par savu teātri – ar gaisa dejotājiem, plastiku, mūziku, teksta daudznozīmību, gaismu, video un pārsteidzošiem aktiermeistarības darbiem. Pirmizrādi Šillera lugas “Ferdinands un Luīze” iestudējums svinēs 16.septembrī uz Nacionālā teātra Lielās zāles skatuves. Stāsta žurnāliste Ilze Strenga.

Latvijas Universitātes Zinātņu mājā šodien pulksten 10-os preses konferencē vēža pacientu pārstāvji vērsīs uzmanību uz situāciju slimības ārstniecībā. Un šorīt uz sarunu esam aicinājuši melanomas pacientu atbalsta biedrības "Soli priekšā melanomai" pārstāvi Sondru Zaļupi.

Kā izriet no veselības ministra Daniela Pavļuta šonedēļ paustā, koalīcijas un valdības līmenī atkal ir gaidāmas politiskās konsultācijas par iespēju ieviest vakcinācijas pret Covid-19 pienākumu un veikt citas darbības, lai veicinātu vakcinācijas aptveri. Ja šāds likums tiks pieņemts, vai ievērotas visas cilvēktiesības? Par to šorīt vairāk jautāsim tiesībsargam Jurim Jansonam.

Nepilna nedēļa pagājusi, kopš darbību sācis jaunais Vienotais Tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāls jeb TAP portāls. Tas izveidots, lai modernizētu tiesību aktu izstrādi valsts pārvaldē, padarītu procesu ātrāku un atvērtāku, kā arī palielinātu sabiedrības līdzdalības iespējas. Un par to turpmākajās minūtēs runāsim plašāk ar Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski.

Mācību gads sācies arī Londonas latviešu skolā. Šoreiz tas tika atzīmēts kopā ar skolas absolventu izlaidumu, kas pandēmijas dēļ bija atlikts. Parasti skolā iet gribētāju ir vairāk nekā vietu, taču šogad ir izdevies uzņemt visus. Vairāk stāsta mūsu korespondente Lielbritānijā Ilze Kalve.

Kopš grozīts likums un tiesām dotas pilnvaras varmākām likt par pienākumu apmeklēt speciālus kursus vardarbīgās uzvedības mazināšanai, tiesās pieņemti jau 34 šādi lēmumi. Vēl līdz jūlijam šādi kursi bija brīvprātīgi, taču pēc Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio un pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” pētniecisko sižetu sērijas “Apburtais loks. Vardarbība ģimenē” tika grozīts likums un atrasta vajadzīgā nauda šādu kursu obligātai ieviešanai. Kādus rezultātus tas devis? Un kā tiesnešiem veicies ar šādu gadījumu izvērtēšanu? Stāsta Vita Anstrate.

No luksofora principa – pie zonām. Tā īsumā varētu raksturot valdības plānu straujās Covid saslimstības ierobežošanai. Statistika uzrāda augšupejošu līkni, un vakcinācijas tempi ir nepietiekami. Tāpēc šodien premjeram Krišjānim Kariņam jautājām, vai valdībai ir plāns, kā pasargāt iedzīvotājus no straujās saslimšanas. Saskaņā ar pēdējām Veselības ministrijas prognozēm saslimstības līmenis septembra beigās varētu sasniegt 700 cilvēku dienā. Līdzšinējie izteikumi liecina, ka valdība varētu ierobežot pakalpojumu sniegšanu nevakcinētiem cilvēkiem un tiem, kas nevar uzrādīt negatīvu testu. Par konkrētiem priekšlikumiem plānots lemt nākamnedēļ. Plašāk – Iļjas Kozina sižetā.

Publisko iepirkumu pasūtītāji varētu paši vērtēt, vai pretendenti pieļāvuši pārkāpumus, kuru dēļ valsts pasūtījumus tiem nevar dot. Šādus grozījumus likumā izskata Saeimas Tautsaimniecības komisija. Deputāti jautājumam īpaši pievērsušies būvnieku karteļa lietas dēļ, taču pagaidām nav skaidrs, vai grozījumi paredzēs karteļa dalībnieku izslēgšanu no dalības iepirkumos, vēl pirms konkurences pārkāpumus atzinusi tiesa. Plašāk stāsta Māris Klūga.

Nacionālais veselības dienests veicis izmaiņas līgumā ar laboratoriju “MFD”, kas ir viena no četrām laboratorijām, kas veic skolēnu masveida testēšanu. Tieši par šo laboratoriju līdz šim saņemts visvairāk sūdzību. Izrādījies, ka tā nespēj tikt galā ar līguma saistībām, un testu atbildes kavējās nesamērīgi ilgi vai arī nepienāca.

Jēkabpils Valsts ģimnāzijas pārbūves darbi norit ar kavēšanos. Lai gan bija paredzēts līdz 1.septembrim pabeigt darbus vienā ēkas korpusā, lai skolēni varētu tur uzsākt mācību procesu, plānoto neizdevās paspēt. Gan pedagogiem, gan skolēniem šobrīd jāstrādā citās telpās un pagarinātu darba dienu, un tas rada būtiskas neērtības. Būvdarbus objektā veic SIA “ZENG”, bet uzņēmumā no komentāriem atteicās. “Mēs nesniegsim komentārus, pašvaldība ir pasūtītājs, komunicējiet ar pašvaldību,” saka SIA “ZENG” izpilddirektors Edijs Ekmanis. Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Kārlis Stars informē, ka būvniecību ietekmējuši vairāki apstākļi: “Būvdarbu tempu ietekmē nepietiekams darbinieku skaits objektā, būvniecības izmaksu un cenu kāpums, kā arī garāks būvmateriālu piegādes laiks un pārbūves laikā konstatētie papildu darbi un būvprojekta izmaiņu sagatavošana.” Kārlis Stars informē, ka atbilstoši būvdarbu grafikam līdz augusta beigām darbu izpildei vajadzējis būt 33,9 procenti, bet šobrīd kopējā darbu izpilde esot 30 procenti, tātad kavējums atbilstoši grafikam un naudas plūsmai esot četri procenti. “Kas attiecas uz darbinieku skaitu objektā, to mēs fiksējam, apsekojot objektu vairākas reizes nedēļā,” stāsta Kārlis Stars. “Ir iesniegti grafiki, ka darbinieku skaits tiks palielināts no vidēji 60 līdz vidēji 80. Periodiski tā ir bijis, bet tad atkal nokrīt līdz tuvu 60.” Lai gan nav ievērota prasība pabeigt būvdarbus vienā korpusā līdz 1.septembrim, pašvaldībā uzsver, ka pret uzņēmēju šobrīd nevarot vērsties ar soda sankcijām, jo to neparedz noslēgtais būvdarbu līgums. “Sods par starptermiņu izpildi līgumā nav paredzēts,” skaidro Kārlis Stars. “Mēs viņiem nekādas soda sankcijas piemērot nevaram. Līgumā ir paredzēts sods par gala termiņa izpildes kavēšanu. Manuprāt, gatavojot parametrus iepirkumam, nav izvērtēti šādi iespējamie riski, tāpat līgumsods ir paredzēts pārāk mazs. Tie ir 250 eiro dienā.” Tāpat Kārlis Stars uzsver, ka līgumsoda apmērs nav proporcionāls būvdarbu izmaksām, proti, ģimnāzijas pārbūves objektā, kur būvdarbu līgums noslēgts par vairāk nekā 7,8 miljoniem eiro, līgumsoda apmērs ir tikpat liels, cik objektos ar daudz mazāku finansējumu. Piemēram, par “Sēļu sētas” apmeklētāju centra jaunbūvi līgums noslēgts par vairāk nekā 444 tūkstošiem eiro, un arī tur sods par beigu termiņa kavēšanu paredzēts 250 eiro par katru nokavējuma dienu. “Nākamajiem objektiem pievērsīsim uzmanību un liksim procentuālo apjomu, lai būvuzņēmējs vairāk uztrauktos, lai redzētu, ka finansiāli cietīs, ja nepildīs savas saistības. Tāpat piemērosim to, ko citas pašvaldības, tas ir sods par starptermiņu izpildi vai par finanšu plūsmas neievērošanu,” sola Kārlis Stars. Jēkabpils Valsts ģimnāzijas objektā pašvaldība var vienīgi sekot līdzi tam, vai tiks ievērots būvdarbu beigu termiņš. Atbilstoši līgumam darbi jāpabeidz 510 dienu laikā no brīža, kad puses ir parakstījušas nodošanas – pieņemšanas aktu un pasūtītājs ir izsniedzis izpildītājam būvatļauju. Līdz ar to darbu pabeigšanas termiņš ir 2022.gada 19.aprīlis. Sandra Paegļkalne

Jēkabpils reģionālajā slimnīcā turpinās būvdarbi. Viens no galvenajiem šī brīža darbiem ir Uzņemšanas nodaļas pārbūves 2.kārta. 14.septembrī ārstniecības iestādes vadība, būvnieki un pašvaldības pārstāvji pulcējās būvlaukumā, lai iemūrētu Uzņemšanas nodaļas pamatos kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Kapsulā tika ievietotas divas fotogrāfijas – kā liecība par slimnīcas izskatu 2021.gadā, Covid-19 testa veikšanas komplekts, raksturojot šī brīža pandēmijas apstākļus, kā arī rakstisks vēstījums. “Vēstījumā mēs uzrakstījām galvenos punktus, kas raksturo esošo situāciju gan Jēkabpils reģionālajā slimnīcā, gan Latvijā kopumā,” skaidro Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Margarita Meļņikova. “Aprakstījām gan nopietno izaicinājumu visām ārstniecības iestādēm attiecībā uz Covid-19 pandēmijas pārvarēšanu, tāpat reorganizācijas, kā arī infrastruktūras uzlabojumu nepieciešamību, kas raksturo mūsu slimnīcu. Šīs ir vērienīgākās pārmaiņas un uzlabojumi pēdējo 35 gadu laikā, ņemot vērā, ka pirms 35 gadiem notika poliklīnikas būvniecība.” Tāpat vēstījumā iekļauts novēlējums nākamajām paaudzēm, lai ciena vērtības, kas ir svarīgas arī šī brīža slimnīcas valdei – profesionalitāte, mērķtiecība un uz pacientiem orientēta veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana. Būvdarbus Jēkabpils reģionālajā slimnīcā veic SIA “Jēkabpils PMK”. Šobrīd ir pabeigti aptuveni 25 procenti no visiem paredzētajiem darbiem. Tuvākais mērķis ir paveikt āra darbus – Uzņemšanas nodaļas piebūves būvniecību un poliklīnikas ieejas mezgla izbūvi, lai, sākoties ziemas sezonai, strādnieki varētu veltīt visus spēkus telpu remontam. “Lielākā problēma ir, ka būvniecība notiek, nepārtraucot ambulatorās un stacionārās daļas darbību,” stāsta SIA “Jēkabpils PMK” valdes priekšsēdētājs Māris Dimants. “Varat iedomāties, ko nozīmē strādāt 3.stāvā, ja apakšā 1., 2. stāvam, bet augšā 4. un 5.stāvam jānodrošina siltums, elektroenerģija, drošība un klusuma režīms. Ir grūti, bet tas ir jāizdara.” Margarita Meļņikova saka: “Neērtības, protams, ir arī mūsu pacientiem un iedzīvotājiem, tādēļ mēs esam ļoti pateicīgi, ka iedzīvotāji ir saprotoši un seko līdzi informācijai, ko mēs ikdienā ar lielāku vai mazāku regularitāti atjaunojam savos sociālajos tīklos un mājaslapā, lai informāciju pēc iespējas ātrāk un efektīvāk nodotu iedzīvotājiem, lai pakalpojumu varētu saņemt un nebūtu nesaprašanās vai pārpratumu, kur kas atrodas.” Būvdarbi, kuru laikā tiek atjaunota gan slimnīcas stacionāra daļa, gan poliklīnika, ilgs vēl aptuveni gadu. Sandra Paegļkalne

Saslimušu nevakcinētu pedagogu dēļ trīs Rīgas skolās karantīnā aizsūtītas vairāk nekā 10 klases katrā skolā. Rekordiste šajā ziņā ir Rīgas 72. vidusskola. Tajā viena ar Covid inficēta skolotāja bijusi saskarē ar 18 klasēm. Lielākā daļa pārgājusi uz mācībām attālinātā režīmā. Par to plašāk Zanda Ozola-Balode.

Lai publisko telpu bagātinātu ar kvalitatīvu un legālu ielu mākslu, ir jārada labs piemērs. Šādu mērķi sev izvirzījuši mākslinieki, kas Rīgas vasaras kultūras programmā izveidojuši Patiltes galeriju. Tās eksponāti ir unikāli lielformāta gleznojumi. Tos uz Gustava Zemgala gatves pārvada balstiem pie Čiekurkanla 1. līnijas radījuši vairāk nekā desmit mākslinieku. Turpina Līga Gaigala.

Dzejas krājums, kas veltīts sievai un kurā ar diviem darbiem debitē ģimenes mīlulis runcis Žižeks. Runa ir par dzejnieka Arvja Vigula jaunāko dzejoļu krājumu “Blusu cirks”, kuru izdevis apgāds “Neputns” un kuru autors nosūtījis ekspertīzei Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai. Kādā nolūkā? Uzzināsiet Zane Brikmanes sižetā.

Jēkabpils laiks 14.09.2021.

Tieši pēc nedēļas Valmieras Drāmas teātrī sāksies rekonstrukcija. Tas gan nenozīmē, ka teātris pārtrauks savu darbību. Nē! Teātris turpinās dzīvot uz citām skatuvēm, kamēr būvnieki teātra ēkā uzlabos energoefektivitāti, mainīs tās ārējo veidolu, kā arī izbūvēs vēl vienu zāli. Lai noskaidrotu, uz kādām skatuvēm skatītājiem būs iespēja satikt Valmieras teātra aktierus un cik ilgā laikā paredzēts pabeigt teātra atjaunošanu, uz Valmieru devās skaidrot Jānis Lācis.

Случай с 72 школой, скорее исключение из правил. По статистике министерства образования, вакцинированы три четверти работников общеобразовательных школ. Но всё равно во многих школах классы уходят на карантин, поскольку тесты вовремя выявляют зараженных. Как в таких случаях проходит обучение, расскажет Виктория Пушкеле.

До введения в Латвии системы депозита тары остаётся менее полугода. А первые пять тароматов уже установлены в Риге и Вентспилсе. Правда, пока они не работают, но взглянуть на них и изучить инструкцию уже можно.

Они долго сопротивлялись и, казалось, даже победили. Но так только казалось. Сегодня в повестке дня правительства был дополнительно внесён вопрос от министерства образования. В нём – план фундаментальных перемен для Даугавпилсского и Лиепайского университетов. Их будут укрупнять, сливая с другими вузами. Университеты в начале года боролись с такой идеей при помощи акций протеста и открытых писем. Сергей Герасимов о том, что ждёт два региональных ВУЗа.

23 класса на удалёнку! 72 Рижская средняя школа отправила на карантин около 400 школьников после того, как один из преподавателей получил положительный результат теста на Covid-19.

Министерство здравоохранения опасается вспышки гриппа этой осенью. Поэтому запросило в правительстве два с лишним миллиона евро на вакцинацию от гриппа.

До сих пор тесты слюны у школьников брали раз в неделю. И они давали свои результаты. Вот такие.

Тесты в школах — раз в две недели! Правительство поддержало предложение тестировать школьников реже. Об этом в нашем фокусе сегодня вечером!

Jaunajā mācību gadā vairāk nekā 1500 skolēnu mācības sāka kādā no tālmācības skolām. Lielākoties pamatskolas posmā. Tālmācības skolu direktori un uzrunātie vecāki gan teic, ka šāda veida zinību ieguve ir piemērota aktīviem, patstāvīgiem jauniešiem, bet pārējiem var nākties papildus meklēt privātskolotāju palīdzību.

Novadpētnieks Aldis Denčiks ir Nurmuižas atdzimšanas liecinieks un gids gandrīz 20 gadus. Stāstot tūristiem par muižu, viņš piemin barona vedeklu Alisi fon Firksu, līdz kādu dienu atskārtis, ka neko vairāk par viņas vārdu nezina. Sākot pētījumu, viņš atrada bibliogrāfisku retumu – 1904. gadā vācu valodā izdotu viņas grāmatu. Tolaik grāmata izdota par Nurmuižas līdzekļiem, un arī tagad tulkojumu izdevuši jaunie muižas saimnieki.

Jau pēc divām nedēļām Latvijā pirmo reizi tiks nodrošināti bezmaksas sabiedriskā transporta reisi. Visvairāk bezmaksas maršrutu būs Latgalē, it īpaši – valsts robežas tuvumā. Plašāk stāsta Dāvids Freidenfelds.

Vairāk nekā sešdesmit gadu ilga cīņa par vismaz vienu asfaltētu segumu līdz novada centram – tas ir stāsts par Madonas novada Ļaudonu. Tur pēc neskaitāmām vēstulēm, vizītēm ministrijās un pat iedzīvotāju piketiem beidzot sākti ceļa pārbūves darbi. Tiesa, arī šoreiz neiztiekot bez klupšanas akmeņiem.

Kamēr citiem jaunais mācību gads tikai nesen sācies, “airBaltic” Pilotu akadēmijā šodien sešiem jaunajiem pilotiem bija izlaidums. Kaut arī mācības maksā vairākus desmitus tūkstošu, studētgribētāju netrūkst. Par mācībām un jauno pilotu turpmākajiem karjeras soļiem plašāk stāsta Kārlis Miksons.

Lai ātrāk un bez starpgadījumiem notiktu Covid-19 testēšana skolās, turpmāk laboratorijas, kas veic testus, datus par skolēniem saņems no Valsts izglītības informācijas sistēmas, šodien nolēma Ministru Kabinets.

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas biržas vidējā cena palielinājās par 16%, ziņo akciju sabiedrība “Latvenergo”. Taču cenu kāpums gaidāms ne tikai elektrības tarifos

Tautas dziesma

S.Gurtiņš / DJ Dark

M.Blāze / M.Blāze

H.Holgers, K.D.Knesis / H.Holgers, K.D.Knesis

M.Vasiļevskis / J.Ikes

G.Freidenfelds / A.Krūklis

E.Strazdiņš / E.Strazdiņš

S.Sproģis / G.Račs

E.Zariņš / E.Zariņš

Dziesmas mūzikas, teksta un aranžiju autors ir Patriks Tabaks. Dziedātājs un dziesmu autors Patriks Tabaks ir ierakstījis deviņu dziesmu kolekciju skaņu ierakstu studijās Lielbritānijā, Zviedrijā, Kanādā, ASV, kā arī dzimtajā Latvijā. “Lost My Mind” atklāj dziedātāju, kas pārdomā eksistenciālus jautājumus un pēta savu emocionālo pieredzi. "Albums patiesībā ir par to, kas manī ir veidojies visu manu dzīvi," skaidro Patriks. “Tā ir mana pieredze, manas pārdomas un izjūtas par filosofiskiem un bieži vien racionāli neatbildamiem jautājumiem, kas ikdienā mēdz būt neērti, neiederīgi un no kuriem daudzi izvairās. Taču otrajā albuma daļā ir vairāk romantisku noskaņu, kas arī atklāj manas šī dzīves laika emocijas un pārdzīvojumus”. “Es sāku nodarboties ar mūziku, kad man bija seši gadi,” stāsta Patriks. “Atceros, kā māsa man mācīja dziedāt pie klavierēm. Un ar laiku man tiešām tas ļoti iepatikās. Kad man bija septiņi gadi, es sāku mācīties mūzikas skolā pie lieliskiem skolotājiem, kuri mani ir veidojuši un iedvesmojuši gan kā cilvēku, gan kā radošu personību, pateicoties viņiem, es turpinu savu izaugsmi un gūstu no tā prieku un gandarījumu. Skolotājas Valdas Tračumas vadīts, viņš sāka uzstāties Latvijas Nacionālajā operā jau 11 gadu vecumā un kļuva pazīstams kā “zēns ar zelta balsi”. Nākamo četru gadu laikā viņš dziedāja kopā (duetā) ar tādām pazīstamām operdziedātājām kā Sonora Vaice un Elīna Šimkus, kā arī piedalījās daudzu operu iestudējumos, tostarp Ž.Bizē Karmenā un R.Vāgnera Tanheizerā. Patriks ir uzstājies gan Latvijā, gan ārpus tās, un augustā viņu varēja vērot uz skatuves mūzikla Rent izrādēs. Patriks ir apguvis arī ģitāras un vijoles spēli. Pēc albuma izdošanas Patrika radošie plāni turpinās. Pašlaik viņš kopā ar dziedātāju Elizabeti Luku raksta un kopā producē jaunas dziesmas, kā arī sadarbojas ar producentu Timu Larsu elektroniskajā popmūzikas singlā “Countryside”, kas tiks izdots rudenī. Šobrīd viņš kā galvenās lomas atveidotājs piedalās Jāņa Lūsēna jaunā mūzikla iestudējumā “Zvaigznes bērns”, kura pirmizrāde gaidāma š.g. 14. novembrī. Viņš arī ir sacerējis un producējis (gan pats gan kopā ar co-producentiem) visas 9 dziesmas savā debijas albūmā “Lost My Mind”, kas tiks publicēts šo piektdien, 17. septembrī. Albūma singlu “Are You Even Real” Patriks iedziedāja duetā kopā ar savu māsu Džaneti Tabaku, Dziesmas tapšanā Patriku iedvesmoja neatbildētie jautājumi un pārdomas par pēcnāves dzīvi – kas notiek pēc tam? Vai tas vispār ir kaut kas tāds, ko cilvēka prāts spēj aptvert? Patriks uzskata, ka mūsdienu pasaulē par savām bailēm ir jārunā, un tas viņu veicināja sacerēt šo dziesmu. Dziesmas tapšanas laikā Patrikam sāka iepatikties 80/90to gadu disco stils un radās sajūta, ka, kopā arī latīņ-veidīgo pavadījumu, tas perfekti iederēsies arī mūzikas video stāstam. Singls “Are You Even Real” radio skanēs pirmo reizi.

Dziesmas mūzikas un teksta autors - Ingars Viļums Radošā un jaunā dziedātāja Adrija Apine ir Latvijas Kultūras Akadēmijas un Rīgas Tehniskās Universitātes studente, kura ar savu balsi un talantu vēlas iepazīstināt plašāku auditoriju. Dziedāšana ir Adrijas dzīvē jau no pavisam agra vecuma, un viņa aktīvi turpina savu ceļu mūzikā caur dažādiem konkursiem, kā arī dažādiem mūzikas stiliem. Šajā pavasarī, sadarbībā ar Ingaru Viļumu, dziedātāja nāk pie klausītājiem ar savu debijas dziesmu „Nepietiek”. Ingara Viļuma komponētā dziesma un teksts stāsta par pelēko, ilgu pilno laiku un sajūtām, kuras piezogas dienās, kad jūtamies vientuļi un otra mīlestības līdz galam nepietiek…

Projekta mērķis ir Latvijas reģionu nozīmes celšana nacionālā līmeni, sniedzot analītisku pārskatu par aktualitātēm un problēmām Latvijas reģionos. Raidījumu aktualitāti vairo jauno reģionu vadītāju un vietvaru plāni – mēs pētīsim katrā reģionā samilzušās problēmas, analizēsim iespējamos risinājumus, sniegsim ieskatu par katram reģionam raksturīgajām pazīmēm, kā arī vērtēsim reģionu salīdzinājumā ar citiem reģioniem un dažādiem vidējiem statistikas rādītajiem Latvijā dažādās nozarēs. #sif_maf2021

Piektdien plkst. 18.00 Radio SWH raidījumā AR DZIESMU PAR DZĪVI pie Jāņa Šipkēvica ciemosies Latvijas Televīzijas sporta žurnālists Reinis Ošenieks, kurš LTV sporta redakcijā sāka strādāt Pekinas Olimpisko spēļu laikā 2008. gadā. Nupat aizvadītās Tokijas spēles viņam bija septītās – četras izdzīvotas Zaķusalā, trīs klātienē.

9. septembra raidījumā DABNĪCA spriedām par to, kā runāt par klimata pārmaiņām ikvienam saprotamā valodā, lai vārdiem sekotu rīcība, mazinot oglekļa pēdas nospiedumu pasaulē. Raidījuma viesojās Lielbritānijas vēstniecības Latvijā padomniece klimata jautājumos Liene Bramane.

Itymā godā ari turpynojam veiduot raidiejumu cyklu saimem ar bārnim i niu ari pusaudžim – “Žik!”! Jaunuos sezonys 2. raidiejums byus veļteits atpyutai Rēzeknis nūvodā, pasuocīņam – modernūs deju apvuiceibom, dobys aizsardzeibys aktivitatem školuos, kai ari talantam saglobuot latgaliskuos vierteibys. #NEPLP2021

Šovakar, 13. septembrī, plkst. 19.00 raidījumā VAKARA SPORTA STUNDA pie Anatolija Kreipāna un Edgara Barbaka viesosies rallijkrosa meistars Jānis Baumanis. Raidījuma temati: - Latvijas volejbola izlase pabeidz Eiropas čempionātu astotdaļfinālā, - Latvijas futbola izlasei – četri punkti trijās spēlēs, - Novakam Džovičam neizdodas iegūt sezonas “Grand Slam”, - Pauls Jonass stabili sešiniekā motokrosa pasaules čempionāta posmā Turcijā, - Karsts laiks Latvijas Optibet futbola virslīgā, - Karsta nedēļas nogale tuvojas motoru sporta cienītājiem.

Pirms piecdesmit pieciem gadiem režisors  Arnolds Burovs Rīgas kino studijā izveidoja pirmo leļļu filmu studiju un uzņēma pirmo Latvijas animācijas filmu "Ki-ke-ri-gū". Animācijas Meistara devums ir ievērojams – četrdesmit leļļu filmas – “Kozete”, “Bimini” , Čarlijam Čaplinam veltīto filmu triloģija un vēl daudzas citas. Arnolda Burova darbu turpina leļļu animācijas filmu uzņemšanas komanda - Māris Putniņš, Jānis Cimermanis, Dace Rīdūze un vēl citi meistari. 16.septembrī ar filmu izlasi kinoteātrī Splendid palace atzīmēs Latvijas leļļu animācijas kino 55.dzimšanas dienu. Stāsta žurnāliste Ilze Strenga.

Nesen kā Aigars Apinis atgriezās no Paralimpiskajām spēlēm Tokija, mājās pārvedot bronzas godalgu. Tā ir viņa devītā medaļa paraolimpiskajās spēlēs. Kā Aigars nonāca līdz sportam un kā jauniem censoņiem iesaistīties dažādās sporta aktivitātēs? To pastāstīs Uldis Birziņš.

Laikā, kad Latvijas-Baltkrievijas pierobežas novados izsludināta ārkārtas situācija, iedzīvotājiem jārēķinās ar tur spēkā esošajiem ierobežojumiem, tostarp tūrisma jomā. Atsevišķos pagastos pašā pierobežas joslā šobrīd atrašanās ir liegta, apskatei nav pieejami daudzi tūrisma objekti. Tomēr vieni no lielākajiem situācijas ķīlniekiem ir šaipus strādājošie atpūtas vietu īpašnieki.

Elektroinstalācijas bojājumi, neuzmanīga apiešanās ar uguni un tīša dedzināšana ir biežākie iemesli tam, ka transportlīdzekļos izceļas ugunsgrēks. Nereti autovadītāji nezina, kā pareizi rīkoties, ja mašīna sākusi dūmot vai to pārņēmušas liesmas. Atbildīgie dienesti uzskata – lai šādos gadījumos virsroku nepārņem uztraukums, jauno autovadītāju teorētisko apmācību programmās jāiekļauj arī ugunsdrošības tēma.