Latvijas Youtube video - vlogs.lv

Šodien L’ORÉAL Baltic sadarbībā ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām apbalvoja septiņas talantīgas Baltijas valstu zinātnieces. 6000oš eiro savu pētījumu veikšanai saņem trīs zinātnieces no Latvijas. Dana Kigitoviča, Vita Rovīte un Inga Pudža. Dana Kigitoviča ir ārste, un pēc garas darba dienas slimnīcā viņa velta spēkus, lai atrastu iespēju, kā ārstēt pacientu nogurušās sirdis. Turpina Aija Kinca.

Latvijā vakcinācijas temps pret Covid-19 sarūk, īpaši satraucoša ir aizvien gausā gados vecāko cilvēku vakcinēšanās. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šodien aicināja Veselības ministriju, Tieslietu ministriju un Operatīvās vadības grupu apsvērt iespēju atsevišķu pakalpojumu sniedzējiem paredzēt obligātu vakcināciju pret Covid-19. Par to turpinās diskutēt jaunnedēļ. Stāsta Vita Anstrate.

Pārtikas un veterinārais dienests šodien sācis ārkārtas pārbaudes visās aktīvajās Latvijas zvēraudzētavās. Pārbaudes ir saistītas ar LTV raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” parādīto cietsirdīgo izturēšanos pret dzīvniekiem uzņēmuma “Baltic Devon Mink” ūdeļu fermā. Pārtikas un veterinārais dienests ir ierosinājis sešas administratīvās lietas pret šī uzņēmuma darbiniekiem. Taču dzīvnieku aizstāvju biedrība uzskata, ka dienesta veiktās pārbaudes ir tikai darbības imitācija. Brīdinām par nepatīkamiem kadriem. Plašāk – Iļjas Kozina sižetā.

Šogad palielinājusies ne tikai dabasgāzes, bet arī elektrības cena. Salīdzinājumā ar pagājušā gada vidu šogad jūnija sākumā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena biržā bijusi par 58% augstāka. Tieši elektrības cena patērētāju rēķinos ir aptuveni trešdaļa, un tirgotāji atzīst, ka vismaz daļai patērētāju tarifs pieaugs. Plašāk stāsta Māris Klūga.

Cilvēkiem ar zemiem ienākumiem un nelielu parādu būs iespēja atbrīvoties no saistībām. Šādu likumu šodien galīgajā lasījumā pieņēma Saeima. Un tas nozīmē, ka personām, kas nespēj segt savas parādsaistības, vairs nebūs obligāti jāpiesaka fiziskās personas maksātnespēja. Kas arī bija sarežģīts un ne visiem pieejams process.

Aizvadītā nedēļa bija pirmā vairāk nekā mēneša laikā, kad neizdevās sasniegt mērķi – nedēļā sapotēt vismaz 100 000 cilvēku. Turklāt – lielākā daļa vakcināciju pabeidz, nevis sāk.

Covid-19 situācijai uzlabojoties, valdības darbakārtībā arvien biežāk nonāk jautājumi par ierobežojumu mazināšanu. Arī šodien valdības sēdē tika lemts par dažādiem atvieglojumiem.

Ministru kabinets šodien lēma novirzīt vēl 300 miljonus eiro neparedzētiem gadījumiem. Tas ļaus izmaksāt dīkstāves pabalstus, pabeigt būvdarbus vairākās skolās un nopirkt telefonus Covid sertifikātu pārbaudei. Vienlaikus palielināsies budžeta deficīts un valsts ārējais parāds.

❓ Вы спрашивали: почему в Риге не косят траву? Все заростает! ➡ Мэр ответил: недостаточно ресурсов. Но проблему решают. В скором времени график улучшат и траву косить будут чаще. Не 3 раза, а 5. 👉 Смотрите полный выпуск программы «Точки над i», где мэр Стакис отвечает на все самые наболевшие вопросы рижан: https://fb.watch/65F9ByM9P8/

Jēkabpils laiks 15.06.2021.

С сегодняшнего дня места общепита могут принимать привитых и пере_болевших клиентов внутри. Вот только делать это они не спешат. И дело даже не в отсутствии желающих поесть. Как открыться и не нарваться на штраф — выясняла Виктория Пушкеле.

Увеличение бюрократии, бОльшая административная нагрузка и даже массовые увольнения. К таким последствиям может привести налоговая реформа, вступающая в силу уже с первого июля. Так считает часть предпринимателей, чьи сотрудники работают в режиме авторских договОров или заняты на неполную ставку. Они просят отложить введение обязательных социальных взносов. Но у премьера уже готов ответ. Анастасия Дьяконова с подробностями.

Этим решением Латвия, по сути, начала полноценное использование Covid-сертификата на европейском уровне. Однако, когда похожие изменения вступят в силу в остальных странах ЕС — каждое государство будет решать отдельно. Между тем в латвийском МИД сегодня рассказали — как путешествовать безопасно.

В Риге задержаны два барана, переходившие улицу на красный свет. Это произошло рано утром на перекрестке улиц Бривибас и Лиелвардес. При этом вызовов о бродячем скотЕ было сразу два.

Гостайна ценой в 12 с половиной тысяч евро. Такой штраф прокурор Марис Урбанс просит у суда применить к депутату Сейма от новых консерваторов, бывшему начальнику отдела оперативных разработок Бюро по борьбе с коррупцией Юрису Юрашсу.

Если вам перед путешествием нужно обновить паспорт, то знайте - в филиалах управления по делам гражданства и миграции большие очереди. В некоторых городах ждать приёма нужно аж до августа.

В Латвию — без тестов и само_изоляции. Людям, получившим сертификат Covid-19, не надо будет соблюдать само_изоляцию и делать анализ на корона_вирус по возвращении из практически всех стран мира. Кроме тех, где риск для здоровья признан особо высоким. Такое решение сегодня поддержало правительство. И оно вступает в силу с завтрашнего дня, шестнадцатого июня

Jēkabpils novada pašvaldības vēlēšanās iedzīvotāju lielāko atbalstu ieguvušas divas politiskās partijas – “Latvijas attīstībai” un “Latvijas Zaļā partija”. No katra politiskā spēka domē ievēlēti četri deputāti, kuru vidū arī šī brīža Jēkabpils pilsētas domes koalīcijas un opozīcijas pārstāvji. Kopā jaunajā domē ievēlēti 19 deputāti no deviņiem sarakstiem. Jaunievēlēto pirmās sarunas par vienotu, saliedētu darbu nav vainagojušās panākumiem. “Vēlme, lai tas kašķis, kas eksistē starp politiķiem jau šajā sasaukumā, nepārnestos tālāk no pilsētas uz visu novadu,” iniciatīvu par visu 19 deputātu vienotu sadarbību argumentē jaunievēlētais Jēkabpils novada domes deputāts no “Latvijas attīstībai” – Jānis Raščevskis. Aivars Kraps no “Latvijas attīstībai” piemetina: “Turpinājās diskusija ar privātiem pārmetumiem bez pamata, tādēļ tālāk nebija konstruktīvu diskusiju.” Jaunievēlētais Jēkabpils novada domes deputāts Raivis Ragainis (“Latvijas Zaļā partija”) pauž savu viedokli: “Viņi saka – vajag norakt kara cirvi. Kara cirvi var norakt tikai tas, kas to ir izvilcis. Lai tie, kas to izvilka, lai tie, kas šīs intrigas un nebūšanas veic, tiek paši ar sevi galā! Runa ir par cilvēkam būtiskām lietām, par īpašībām, attieksmi un spēju uzticēties cits citam kā kolēģim.” Uz jautājumu, vai ir tādi, kuriem Raivis Ragainis nevar uzticēties, deputāts atbild: “Bez šaubām!” “Jaunajai konservatīvajai partijai nav sarkano līniju, mēs esam gatavi ar visiem strādāt,” saka jaunievēlētais Jēkabpils novada domes deputāts Aivars Vanags. “Jā, mēs atbalstīsim Ragaiņa kungu, bet mums ir savi nosacījumi. Es domāju, ka tie nav presei domāti.” “Pilsēta, novads nav vainīgs pie mūsu personīgajām attiecībām,” savu viedokli pauž Leonīds Salcevičs – jaunievēlētais deputāts no Jēkabpils reģionālās partijas. “Mēs tās varam risināt kaut kur citur – pažobelē, bet publiskajā telpā strādājam kopā un virzām jautājumus, kas nepieciešami teritorijai. Man tā šķiet, ka kaut kur darbojas kaut kāda trešā persona, jo visi ir dabūjuši – gan vieni, gan otri – pa spārniem no tiesībsargājošajām institūcijām – gan opozīcija, gan pozīcija. Kaut kas sēž malā, berzē rokas un skatās, kā mēs taisnojamies viens otram.” Politoloģe Ruta Mihalovska uzsver, ka viedokļu dažādība deputātu vidū ir normāla demokrātijas izpausme, bet pārāk dziļas nesaskaņas gan var radīt situāciju, kurā var tikt kavēts pašvaldības darbs: “Nav pat tik svarīgi cipari, bet svarīga ir summa, kas izveidojas. Ja beigās izveidojas summa, tad, protams, ka viss būs kārtībā, bet tad, ja būs cipari viens pret vienu, tad kāds darbs? Nav jau iespējams darbs. Protams, ka vēlētājs cieš no nesaskaņām. Svarīga ir izpildvara. Svarīgi ir tas, cik precīzi tiks formulēti uzdevumi izpildvarai un cik izpildvara būs ar saviem ierosinājumiem pret politisko varu par nepieciešamajām pārmaiņām. Šī mijiedarbība būs ļoti svarīga. Bieži vien tā ir pat svarīgāka par šiem politiskajiem līmeņiem.” Šobrīd Jēkabpils novada jaunievēlēto deputātu vairākums pauž atbalstu Latvijas Zaļās partijas pārstāvja Raivja Ragaiņa kandidatūrai domes priekšsēdētāja amatam. Tikmēr “Latvijas attīstībai” sola turpināt sarunas ar pārējiem deputātiem par tālāko sadarbību, kas būs jāveic turpmāko četru gadu laikā. Sandra Paegļkalne

Rīgas klusajā centrā, mākslas galerijā “Art Platz”, no šodienas aplūkojama mākslinieka Valda Buša daiļradei veltīta izstāde “Mans karogs ir krāsa”. Nosaukumam izvēlēta gleznotāja radošās dzīves devīze, bet ekspozīcijai – darbi, kas atklāj ražīgā mākslinieka bagātīgo un krāsām piesātināto pasauli. Stāsta Anete Lesīte.

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs šodien dāvinājumā no Marijas Naumovas saņēma kleitu un žaketi, kas dziedātājai bija mugurā, kad viņa kā Marie N ar dziesmu “I Wanna” uzvarēja 2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā. Vēstures muzejs aktīvi dokumentē nesenās vēstures notikumus, tāpēc muzeja krājumā iekļautais dāvinājums kļūs par svarīga notikuma liecību. Svinīgajā brīdī klāt bija Līga Gaigala.

Šonedēļ Francijā norisinās starptautiskais Ansī animācijas filmu festivāls, ko kuluāros sauc par animācijas Kannām. Šogad festivāla programmā iekļautas arī divas Latvijas autoru īsfilmas. Viena no tām – režisora Vladimira Ļeščova “Comeback” – pirmizrādi piedzīvos šovakar festivāla galvenā konkursa skatē. Plašāk Dairas Āboliņas sižetā.

Krustpils novada Krustpils pagastā zagļi izmantoja situāciju un, kamēr privātmājas īpašnieki atradās ārzemēs, mājokli apzaga. Garnadžu darbu atviegloja tas, ka mājai nebija signalizācijas un nekur apkārtnē nebija arī videonovērošanas kameru. Izsitot loga stiklu, zagļi iekļuva īpašumā un nozaga 3000 eiro, vairākas zelta rotaslietas, piemēram, ķēdītes un auskarus, kā arī alkoholu – viskiju, konjaku un degvīnu. Materiālais zaudējums ir vairāk nekā 6000 eiro. Policijā par notikušo uzsākts kriminālprocess. Valsts policijas darbinieki aicina iedzīvotājus rūpīgāk izturēties pret īpašuma drošības jautājumiem, aprīkojot mājokli ar signalizāciju un/vai video novērošanas kamerām, kas zādzību gadījumā var palīdzēt notvert nelūgtus ciemiņus un atgūt nozagtās mantas. Tāpat ilgstošas prombūtnes laikā ir jāpalūdz kādai uzticamai personai, vislabāk, kaimiņam, pieskatīt nekustamo īpašumu un par aizdomīgām situācijām ziņot policijai, zvanot uz tālruņa numuru: 110.

Kā aizraujoša multimediāla izrāde – tā par jaunāko Laura Gundara romānu “Svešam kļūt jeb Stāsts par Gunāru A.” izteicies režisors Valters Sīlis. Pats autors nule iznākušo darbu pieticīgi dēvē par stāstu, un kaut arī apgāds “Dienas Grāmata” to izdod padomju disidenta Gunāra Astras 90. jubilejas gadā, grāmata nav viņa biogrāfija. Tas ir stāsts par viņa laikmetu un līdzcilvēkiem. Turpina Jānis Lācis.

Latvijā vakcinācijas temps pret Covid-19 palēninās. Īpaši satraucoša ir aizvien gausā gados vecāko cilvēku vakcinēšanās. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šodien aicināja Veselības ministriju, Tieslietu ministriju un Operatīvās vadības grupu apsvērt iespēju atsevišķu pakalpojumu sniedzējiem paredzēt obligātu vakcināciju pret Covid-19. Par to turpinās diskutēt jaunnedēļ. Stāsta Vita Anstrate.

Velosipēdu kultūra Nīderlandē ir tik svarīga, ka tai ir pat sava Riteņbraukšanas vēstniecība. Par satiksmes vadību un veloceliņu infrastruktūru šodien vebināru Rīgas domei rīkoja Nīderlandes Karalistes vēstniecība. Turpina Dāvids Freidenfelds.

Liels notikums Rīgas zooloģiskajā dārzā. Pēc 22 gadu pārtraukuma piedzimuši lauvēni! Mazuļiem vēl veiksmīgi jānodzīvo divi to dzīvē visbīstamākie mēneši. Tāpēc darbinieki lūdz apmeklētājus netrokšņot un nesatraukt lauvu mammu. Stāsta Judīte Čunka.

Šovasar Veselības inspekcijas pirmajās paņemtajās ūdens kvalitātes analīzēs atklājies liels mikrobioloģiskais piesārņojums kempinga “Abragciems” Zilā karoga pludmalē. Piesārņojuma izcelsmi nav izdevies atklāt. Pludmales apsaimniekotāji uzskata, ka, visticamāk, šoreiz vainīgi bijuši gulbji.

Kopš pašvaldību vēlēšanām pagājušas 10 dienas, un daudzās vietvarās notiek saspringtas politiskās cīņas par koalīcijas izveidi un vadošajiem amatiem. Skaitliskā ziņā vissadrumstalotākā dome būs Jēkabpils novadā, kur pārstāvēti deviņi politiskie spēki.

Daļai uzņēmēju būs jāatlaiž darbinieki – tie, kuri strādā pusslodzi. Iemesls – izmaiņas nodokļu sistēmā, kas stāsies spēkā 1. jūlijā. Grāmatveži ne tikai paši ir neizpratnē, bet arī nevar palīdzēt saviem klientiem. Tikmēr valdība skaidri norādījusi – reformu nepārcels.

“Ceļo apdomīgi!” – ar šādu aicinājumu Ārlietu ministrija sadarbībā ar citām iestādēm un organizācijām sākusi kopīgu informēšanas kampaņu digitālajā vidē par to, kas jāzina, Covid laikā dodoties uz ārzemēm. Iestājoties vasarai un cilvēkiem aktīvāk vakcinējoties, saslimstība daudzviet ir mazinājusies un līdz ar to aug interese par ceļošanu. Taču tas nenozīmē, ka vīruss ir pazudis pavisam. Turpina Ina Strazdiņa.

Patlaban ir vērojamas garas rindas, lai iesniegtu dokumentus pases vai ID kartes izgatavošanai. Kā noskaidroja Latvijas Televīzija, dažādās pilsētās, reģistrējoties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apmeklējumam portālā Latvija.lv, cilvēkiem jāgaida līdz pat augustam.

1. PANDĒMIJA APSTĀDINĀJA TŪRISMU. ATGŪŠANĀS NOTIEK, BET PAMAZĀM 2. PĒC GADA PĀRTRAUKUMA ŠOVASAR LATVIJĀ TIEK GAIDĪTI ĀRVALSTU TŪRISTI 3. LATGALĒ TŪRISTIEM PIEVILCĪGS ŠĶIET KLUSUMS UN CILVĒKU LABSIRDĪBA

1. ЛАТВИЙЦЫ ВЫБИРАЮТ ТУРЦИЮ И ГРЕЦИЮ 2. В КАЖДОЙ СТРАНЕ СВОИ ПРАВИЛА. О ЧЕМ НУЖНО ЗНАТЬ ОТПРАВЛЯЯСЬ В ЗАМОРСКИЕ СТРАНЫ? 3. ПРЕЖДЕ, ЧЕМ СОБРАТЬ ЧЕМОДАН, СДАЙТЕ ТЕСТ НА COVID-19

Tiešā ētera viesis būs Jānis Dukšinskis (Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks) Jautājumus var uzdot pa tālruni: 65407669 Skataties mūs arī kanālā LRT+

Dziesmas teksta un mūzikas autore - Līva Estere Zondaka Mani sauc Līva Estere Zondaka. Es un grupas „Labvakariņ” dalībnieki mācāmies Jelgavas 4.vidusskolā, mūzikas novirzienā. Grupā spēlēju taustiņinstrumentus. Ar "Labvakariņ" vairākus gadus esam piedalījušies konkursā „No baroka līdz rokam”, kā arī spēlējam skolas un pilsētas pasākumos. Kopā ir piedzīvoti daudzi atmiņā paliekoši un mīļi mirkļi, un esam ļoti noilgojušies pēc koncertiem, priekšnesumiem un ballītēm. Dziesma tika sarakstīta par pandēmijas laiku, kad mums visiem ļoti trūkst atbalsta, komunikācijas ar draugiem un ikdienā tik ļoti pierastie darbi un nedarbi. Šis laiks mums visiem deva iespēju novērtēt un saprast to, ko iepriekš uzskatījām par ko nesvarīgu, apgrūtinošu un tik pierastu. (mācību stundas klātienē, mīļo cilvēku satikšana un garie grupas „Labvakariņ”, kora, defilē un orķestra mēģinājumi pēc stundām.) Dziesmu aranžējis mūsu grupas vadītājs, dalībnieks un skolotājs Gatis Priekulis.

Melodijas autors: Zigmārs Krastiņš Teksta autore: Elīna Kubuliņa Vilne Zigmārs Krastiņš muzikālai darbībai pievērsies jau no 17 gadu vecuma. Piedalījies dažādos projektos un grupās. Šobrīd muzicē grupā „Zemeņu iela”. Krastiņu ģimenes sastāvā piedalījies LNT šovā "Dziedošās ģimenes". Valmieriete Aiva Tauriņa mācījusies Valmieras mūzikas skolā, kurā šobrīd strādā par pasniedzēju. Muzicēšanu aizsākusi jau no 10 gadu vecuma kopā ar tēvu. Arī šobrīd labprāt piedalās dažādos muzikālos projektos. Dziesma veltīta attiecību tematikai. Dziesma ir kā pārdomas par attiecībām, dzīvi kā tādu kopumā. :) Par to, ka dzīve ir skaista, neskatoties ne uz ko, bet tikai mīlestība padara to pilnvērtīgu. Tāpēc aicinu novērtēt savus tuvos un mīļos cilvēkus, kamēr viņi ir mums blakus! Un mēs neviens neesam lieki šajā pasaulē, mums visiem ir kāds mērķis un jēga, kādēļ šeit esam. Dziesma tapusi studijā ibox, producents Igors Vītols.

Šonedēļ par #NedēļasNotikums sportā Anatolijs un Edgars nominējuši jaunos spīdvejistus. Pirmo reizi Latvijas vēsturē Pasaules junioru čempionātā spīdvejā bija trīs Latvijas sportisti. #NEPLP2021

Šovakar plkst. 19.00 VAKARA SPORTA STUNDĀ turpināsim šķirt Latvijas olimpiskās simtgades mantojuma grāmatu – saruna ar 1976. gada olimpisko vicečempionu un 1980. gada olimpisko čempionu volejbolā, vienu no slavenākajiem Latvijas volejbolistiem Pāvelu Seļivanovu. Raidījumā apskatīsim vēl tādus tematus, kā Paula Jonasa starts pasaules čempionāta motokrosā pirmajā posmā, jauno Latvijas spīdvejistu vēsturisko panākumu, Eiropas čempionātu futbolā, Čempionu līgu handbolā un Latvijas futbola virslīgu.

Jūnijā Latvijas Kultūras akadēmiju (LKA) absolvēs jaunie aktieri, režisori un laikmetīgās dejas horeogrāfi bakalaura studiju programmās, kā arī teātra un filmu režisori un dramaturgi maģistra studiju programmās. Ja vien skatītāju zāles būtu atvērtas, tad izbaudīt četrdesmit diplomdarbu izrādes būtu liela vērtība. Šis ir krāšņākā Latvijas Kultūras akadēmijas diplomdarbu izrāžu skate augstskolas vēsturē. Kā top izrāde “Godo gaidot” vēroja žurnāliste Ilze Strenga.

Latvijas un arī dauzu citu zemju zinātnieku aprindās ir ļoti labi zināma Loču ģimene. Dagnija un Jānis Loči strādā ar dažādiem biomateriāliem. Ar to palīdzību jau tagad un nākotnē vēl plašāk varēs daudz ātrāk un efektīvāk cīnīties ar kaulaudu bojājumiem. Šobrīd viņu laboratorijas noklātas ar olu čaumalām un tiek pētīts, kā čaumalās esošās vielas varētu izmantot cilvēku kaulu atjaunošanai. Vairāk pastāstīs Uldis Birziņš.

Aktuālajā raidījumā DABNĪCA runājām par kampaņu “Padzīvosim bez plastmasas", kuras uzdevums ir veicināt ikdienas paradumu maiņu un samazināt bīstamo vielu nonākšanu vidē vai mūsu organismos no plastmasas produktiem. Cik bīstami tie ir un kādas alternatīvas izvēlēties, jautājām Baltijas Vides foruma projektu koordinatorei un vides ekspertei Līgai Pakalnai.

Šogad Latvijas valsts mežu Ziemeļlatgales reģiona Rēzeknes iecirkņa Janopoles meža masīvā tika iestādīti divi ar pusi hektāri jaunā meža. Atjaunotais mežs atrodas kalnainā apvidū, tāpēc šeit stādīšanai piemērotākas sugas ir gan egle, gan priede. Šogad priekšroka tika dota eglēm un vērojot jau paaugušās eglītes meža atjaunošanas un kopšanas speciāliste secina, ka stādiņi ir piedzīvojušies un nākotnē šo pauguru rotās jauns egļu mežs.

14.jūnijā pēc partijas “Latvijas attīstībai” iniciatīvas Krustpils novada domē norisinājās sanāksme, uz kuru tika aicināti visi 19 jaunievēlētie Jēkabpils novada domes deputāti. Ieradās gandrīz visi, izņemot Mārtiņu Svili no “Latvijas Reģionu apvienības” partijas “Vienotība”. Sanāksmes mērķis bija panākt vienošanos par kopīgiem mērķiem jaunā novada labā. Pēc tikšanās tika sasaukta preses konference, uz kuru bija aicināti palikt visi deputāti, bet lielākā daļa deputātu devās prom. Savu redzējumu žurnālistiem preses konferencē pauda divi jaunievēlētie deputāti no “Latvijas attīstībai” – Aivars Kraps un Jānis Raščevskis. Piedāvājam noskatīties preses konferenci pilnā apjomā!

1941. gada 14. jūnijā no Latvijas uz Sibīriju tika izsūtīti vairāk nekā 15 tūkstoši cilvēku. To skaitā arī izcilais Latvijas ebreju ārsts transplantologs Rafails Rozentāls. Viņu kopā ar māti un tēvu izsūtīja, kad Rafailam bija nepilni četri gadi. Izsūtījumā pavadījis 15 gadus, Rozentāls Latvijā atgriezās 1956. gadā. Plašāk par Rafailu Rozentālu stāsta mans kolēģis Iļja Kozins.

Okupācijas nodarītos zaudējumus Latvijai lēš ap 300 miljardiem eiro. Lai gan tie, kuri veic aprēķinus un plāno tos celt pasaules priekšā, atzīst – neviens un nekas nespēs atgriezt zaudētās un izpostītās ļaužu dzīves. Tomēr – par svarīgu uzskata nodrošināt pilnīgu izpratni par PSRS okupāciju. Un – panākt tās starptautisku izvērtēšanu. Vairāk par to – Odita Krenberga.

Šodien, visā Latvijā izskanot pēdējam deportētā cilvēka vārdam, Cēsīs savu dzīvi sāka skaņu instalācija “Kad es saku tavu vārdu, es tevi atceros”. Vēsturiskajā ekspozīcijā “Sirdsapziņas ugunskurs” turpmāk nepārtraukti skanēs vairāk nekā 600 to Cēsu apriņķa iedzīvotāju vārdi, kuru mūžu aprāva padomju komunistiskais un vācu nacistiskais režīms. Interesanti, ka instalāciju veidojis īru mākslinieks, kurš par deportācijām un mūsu vēsturi iepriekš neko nav zinājis. Stāsta Anda Boša.

Ārvalstu ceļojumu skaits pagājušajā gadā samazinājies par vairāk nekā 70%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vēl straujāk kritušies lielāko tūrisma operatoru ieņēmumi. Valdība rīt plāno atvieglot ceļošanas ierobežojumus, taču tas neraisīs strauju tūrisma atgūšanos. Plašāk stāsta Māris Klūga.

Šodien visās Latvijas pašvaldībās vienlaikus nolasīja visu pirms astoņdesmit gadiem padomju varas izsūtīto cilvēku vārdus. Tos lasot, ķērās balss un acīs riesās asaras. Jo tie nav tikai vārdi un uzvārdi. Tie ir ceļā, lopu vagonos miruši zīdaiņi, tie ir nošauti tēvi un vīri, un tās ir sievas un mammas, kuras Sibīrijā vienas audzināja bērnus, atdeva viņiem pēdējo kartupeļa mizu un līdz beidzamajam ticēja un cerēja, ka viņi izdzīvos un reiz visi atkal satiksies.

1941. gada 14. jūnijā uz Sibīriju tika izvesti cilvēki no visām Latvijas malām. Arī daudzi Daugavpils novada Kalupes pagasta iedzīvotāji. Atgriezās tikai daži. No viņiem dzīvo vidū – vienīgi Marija Baika, kurai izsūtīšanas brīdī bija tikai 9 gadi. Lai pieminētu svešumā palikušos, šodien viņas dzimtas mājas pagalmā tika veidota īpaša rožu dobe. Tur piedalījās arī kolēģis Ģirts Zvirbulis.

Jēkabpils laiks 14.06.2021.

Концерты, кино, спектакли. Всё это — уже с завтрашнего дня. Но пока что не для всех. Пропуском на публичные мероприятия с 15 июня будет Covid- сертификат. Его могут получить все, кто переболел Covid-19 в течение последнего полугода, те, кто завершили процесс вакцинации или зрители с негативным ковид-тестом. Впрочем, и им скорее всего придётся наслаждаться живой музыкой или кино_сеансом в масках и соблюдая дистанцию. Анастасия Дьяконова с подробностями.

Бюджетную программу "СрЕдства на не_предвиденные расходы" планируется увеличить еще на 300 млн евро, это предусматривает поданный Минфином на рассмотрение в правительстве проект распоряжения. Таким образом общий объём средств в этой статье составит один млрд 620 млн евро.

Дети с ограниченными возможностями не получают лучшее образование и поддержку, чтобы интегрироваться в общество. А часто они просто учатся в интернатах, вдали от семьи. Нужны решительные действия на всех уровнях. Госконтроль провёл ревизию в образовательных учреждениях. О её результатах расскажет Евгения Копылова.

Проявлял антипатии режиму, состоял в правлении местной волости. Такие данные о высланных в июне 1941 года сохранились в латвийских архивах. Историки, изучившие документы, говорят — порой этого было вполне достаточно, чтобы обречь не только себя, но и всю семью на высылку в Сибирь...

Ущерб Латвии от советской оккупации — около 300 миллиардов евро. Те, кто произвёл подсчёты и планирует их обнародовать, признают — никто и ничто никогда не сможет вернуть потерянные и разрушенные жизни людей. Однако, добиться международной оценки необходимо, - считают исследователи.

Цветы, свечи, слёзы и имена тех, кого в июне 1941года вывезли в Сибирь. Латвия вспоминает жертв политических репрессий коммунистического режима и депортаций. 15 443 человека были высланы из страны на восток 80 лет назад. Вернулись — меньше половины. Имена всех сегодня были названы вслух

Ar ziedu un svecīšu nolikšanu 14.jūnija parkā Jēkabpilī piemin 1941.gada skaudros notikumus, kad Padomju Savienības okupācijas iestādes organizēja masveidīgu iedzīvotāju izvešanu uz PSRS iekšlietu sistēmas koncentrācijas nometnēm vai mūža nometinājumu attālos PSRS reģionos. Kopš traģiskajiem notikumiem pagājuši 80 gadi, bet tiem, kurus skāra represijas, atmiņas par padomju varas nežēlību joprojām raisa sāpīgus pārdzīvojumus. Jēkabpiliete Aija Sējāne izvešanas brīdī bija pavisam maza: “Man nebija vēl trīs gadiņi, pietrūka trīs mēnešu. Māsiņai bija viens gadiņš. Kopā ar mammu mūs iesēdināja vagonā. Kuriozs bija tāds, ka vectēvam pavēlēja sajūgt pajūgu un aizvest mūs uz mašīnu, laikam bija mašīna, tā man vismaz teica. Sibīrijā biju sešus gadus. Māsiņa svešumā nomira. Mēs abas saslimām ar masalām, es brīnumainā kārtā izdzīvoju. Pēc sešiem gadiem mani uz Latviju atveda radinieks, neviens pēc tam mani neaiztika, tā es paliku Latvijā. Mamma atgriezās 1956.gadā. Savukārt tēvs bija Vjatlagā un tai pašā gadā nomira ar plaušu karsoni.” 14.jūnija parkā ik gadu piemiņas dienā ziedus un sveces liek ne tikai tie, kuri paši piedzīvojuši represijas, bet arī citi, kuriem ir svarīga izsūtīto cilvēku piemiņa vai kuru tuviniekus skāruši 80 gadus senie notikumi. “Es tepat netālu dzīvoju, bet es nāku uz šejieni ne tikai 14.jūnijā, es nāku ikdienā, jo šis dižais ozols, ko mēs redzam, ir iestādīts manam krusttēvam – mammas brālim, kuru 1941.gadā pēc kara skolas beigšanas kā virsnieku izsūtīja uz Sibīriju,” stāsta Guntis Araks. “Par ko izsūtīja? Ne par ko. Netika līdz Sibīrijai. Viņš un vēl citi jauni puiši dziedāja latviešu dziesmas. Aculiecinieki, kas bija priekšējā un aizmugurējā vagonā, teica, ka tad, kad viņi bija pārbraukuši pāri robežai, vagons tika attaisīts vaļā, visus izdzina ārā un nošāva. Tāds bija mana krusttēva liktenis. Pēc tam šajā vietā tika stādīti piemiņas ozoli. Lielākā daļa tika aplauzti, palika šis vienīgais ozols, kuru es saudzēju kā savu acuraugu. Tāpēc man šī vieta ir svēta.” Jāatgādina, ka 1942.gadā Parka ielā, Jēkabpilī, tika iestādīti 15 ozoli un 13 liepas par piemiņu no Krustpils uz Sibīriju aizvestajiem 15 vīriešiem un 13 sievietēm. Gandrīz visi kociņi vēlāk tika iznīcināti, bet viens ozols palicis. Tas tika stādīts Nikolaja Upmaļa piemiņai. Sākoties Atmodai, blakus ozolam tika uzlikts piemiņas akmens. Joprojām ik gadu šajā vietā tiek organizēti atceres pasākumi. Sandra Paegļkalne

14.jūnijā pulksten 11:00 visā Latvijā skanēja deportēto iedzīvotāju vārdi. Akcija, kas norisinājās vienlaikus visās 119 pašvaldībās, tika organizēta, pieminot 1941.gada 14.jūnija represijas – notikumu, kam šogad aprit 80.gadadiena. Jēkabpilī vārdus lasīja Jēkabpils Tautas teātra aktrise Egita Galiņa, un lasījumi notika Jēkabpils Tautas nama kamerzālē. Gan no Jēkabpils, gan citām pilsētām un novadiem veiktie lasījumi tika straumēti tiešsaistē – lsm.lv un Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājaslapā, bet Jēkabpils lasījumi tika raidīti arī Jēkabpils Kultūras pārvaldes un Jēkabpils pilsētas pašvaldības Facebook.com kontos. “Man bija liels gods, kad mūsu teātra režisore Inta Ūbele uzrunāja mani, jo man pašai vienmēr ir interesējuši izsūtīto stāsti un Dzintras Gekas filmas par izsūtītajiem uz Sibīriju,” saka Egita Galiņa. “Tā sajūta, ka tu zini, ka šī akcija notiek vienlaikus visā Latvijā un pat ne tikai Latvijā, arī ārpus Latvijas robežām, ir ļoti skaista un sirdi sildoša. Tas ir brīnišķīgs veids, kā pieminēt. Varbūt turpmākajiem gadiem varētu domāt šo visu tiešraidi palaist arī ielās, lai skan tai brīdī ielās, lai garāmgājējs var apstāties uz mirkli un atcerēties, ka šodien ir 14.jūnijs un ka tas skar mūs visus.” “Tas ir īpašs brīdis, kad noteiktā laikā visā Latvijā un ne tikai Latvijā tika lasīti aizvesto cilvēku vārdi, uzvārdi,” saka Jēkabpils pilsētas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Sleže. “Tā ir īpaša enerģētika, tā ir vienota saikne, jo sāpe, kas pārciesta, nekur nepazūd, tā ir dziļi sirdī ikvienam, ko tas ir skāris.” 1941.gada 14.jūnijā no visas Latvijas padomju režīms izsūtīja vairāk nekā 15 tūkstošus Latvijas pilsoņu. Jēkabpilī tika nolasīti 106 deportēto vārdi, uzvārdi, vecums un vieta, no kuras viņi tika izsūtīti. “Jēkabpils pilsēta pirmo informāciju par deportētajiem cilvēkiem saņēma no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, saraksts tika veidots ciešā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku. Savukārt precizējumi, papildinājumi tika veikti sadarbībā ar Jēkabpils Vēstures muzeju,” skaidro Aiga Sleže. Lai palīdzētu aptvert deportāciju apmērus un sekas, portālā lsm.lv un Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājaslapā ir izveidota digitāla karte, kurā ar apļiem apzīmētas izsūtīto iedzīvotāju dzīvesvietas. Spiežot uz izvēlētā apļa, kļūst redzams saraksts ar informāciju par deportētajiem cilvēkiem. Kartes otrajā sadaļā atzīmētas vietas, kurās 14.jūnijā tika veikti izsūtīto cilvēku vārdu lasījumi. Atverot konkrētu punktu, parādās video ieraksts ar lasījumu norisi. Savukārt sadaļā “14.jūnijs pasaulē” ved uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas vietni, kur var aplūkot galeriju ar fotoattēliem no ārzemju tautiešu rīkotajiem piemiņas pasākumiem. Karti ir izstrādājusi “Karšu izdevniecība Jāņa sēta”. Sandra Paegļkalne

Pirmo divdesmit skatītāju vērtējumam nodota aktiera un režisora Reiņa Botera debija Valmieras drāmas teātrī. Pirmajam iestudējumam Valmierā režisors izvēlējies portretēt skaudru sociālu problēmu un uzdot neērtus jautājumus – vai mums ir tiesības būt egoistiem un domāt tikai par sevi, kas mums liek šķirot cilvēkus un kāpēc veidojam valsti, kurā ļaudis nejūtas vajadzīgi un tāpēc brauc prom?

Dienā, kad visā Latvijā atceramies 1941. gada 14. jūnija deportācijas, fonda “Sibīrijas bērni” telpās bija pulcējušies bērni, kuru darbi atzīti par labākajiem šī gada domrakstu un zīmējumu konkursā skolēniem “Sibīrijas bērni 1941/1949”. Rīkotāji uzskata, ka konkurss ir veids, kā bērnos un jauniešos radīt interesi par vēstures izzināšanu. Vērtējot konkursā iesūtītos darbus, piemēram, māksliniece Ieva Jurjāne secinājusi, ka svarīgais, ko darbi atgādina mums, pieaugušajiem un jebkuram, kas mēģina uzlūko pasauli caur bērna acīm, – tā ir līdzjūtība, kurai jāļauj sevī runāt ik dienas, arī šodien.

Ārkārtīgi skaists un bagātīgi ilustrēts kopdarbs izdevies rakstniecei Andrai Manfeldei un gleznotājai Neonillai Medvedevai. Runa ir par izdevniecībā “Aminori” iznākušo grāmatu “Uzzīmē baltu lietu”. To var uztvert gan kā rakstnieces autobiogrāfiju miniatūrās ar ievītu mākslinieces dzīves pieredzi, gan kā mākslas grāmatu par ceļu mākslā, mākslas izzināšanu, sevis veidošanu un pasaules iepazīšanu.

No rītdienas Latvijā atkal drīkstēs plašākā mērogā organizēt dažādus publiskus kultūras pasākumus. Tie gan būs pieejami vien tiem iedzīvotājiem, kuri varēs uzrādīt derīgu digitālo Covid-19 sertifikātu, kas apliecina pārslimošanas vai vakcinācijas faktu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu. Pasākumos, kurus apmeklēs tikai vakcinētie vai infekciju nesen pārslimojušie, drīkstēs nevilkt sejas maskas, neievērot distanci un citas drošības prasības. Vairāk zina stāstīt Vita Anstrate.

Bērni ar speciālām vajadzībām bieži nesaņem labāko iespējamo izglītību un atbalstu, lai varētu iekļauties sabiedrībā. Tādēļ visos valsts pārvaldes līmeņos ir jārīkojas neatliekami. Tā secina Valsts kontrole, kas revīzijā atklājusi, ka sarežģījumi sākas jau ar brīdi, kad bērnam jāpiešķir statuss jeb īpašs kods speciālās izglītības programmas apguvei. Izglītības un zinātnes ministrijā norāda, ka tuvākajā laikā ieteikumus un to izpildes iespējas apspriedīs ar kolēģiem citās institūcijās. Plašāk stāsta mana kolēģe Zanda Ozola-Balode.

“Ar bažām raugāmies uz to, kā pasauli pārņem dezinformācijas vilnis un kā Eiropas vēsture un Krievijas nelikumīgās darbības uz Ukrainas un Gruzijas robežas tiek atspoguļotas sagrozītā gaismā,” – tā, pieminot deportācijas, kopīgi video paziņojumā uzsver Baltijas valstu prezidenti.

Ievērojamas izmaiņas jau pavisam drīz stāsies spēkā, un tās jutīs jebkurš, saņemot sūtījumus no valstīm ārpus Eiropas Savienības. Pilnīgi visi sūtījumi, pat vismazākie no internetveikaliem, būs jādeklarē un par tiem jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis. Plašāk par izmaiņām, kas stāsies spēkā 1. jūlijā, stāsta kolēģis Dāvids Freidenfelds.

Šodien atceres pasākumos visā valstī tika nolasīti visu izsūtīto Latvijas iedzīvotāju vārdi, bet Liepājā piemiņas koncertu sniedza Nacionālo bruņoto spēku orķestris.

1941. gadā deportētos iedzīvotājus Jelgavā šodien godina izstāde “Aizvestie”. Tajā ieskicēts arī Latvijas Republikas Saeimas pirmā priekšsēdētāja Fridriha Vesmaņa traģiskais dzīvesstāsts.

Vienreiz gadā sanākt kopā, pieminēt aizgājušos likteņbiedrus un kavēties atmiņās, lai cik sāpīgas tās būtu. Jau vairāk nekā 20 gadus vasarā represētajiem ir nozīmīgs notikums – salidojums Ikšķilē, uz kuru no visas Latvijas sabrauc ļaudis, kas izcieta padomju režīma izsūtījumu. Pērn salidojums nenotika pandēmijas dēļ, taču šogad augustā tas, iespējams, būs. Tematu turpina Judīte Čunka.

Valmierietis Valdis Blūms, kurš pēc mēneša svinēs 82. dzimšanas dienu, ir dzimis Latvijā, bet uzaudzis Sibīrijā, izsūtījumā. Viņš nesūrojas, ka padomju vara viņam būtu nozagusi bērnību. Apstākļi bija grūti, bet tur bija arī draugi – sibīrieši ar plašu sirdi. Daudz vairāk smagu pārdzīvojumu bijis Valda mammai, kura represijās zaudēja vīru.

Dzimtu mājas palika tukšas, jo aizveda veselām ģimenēm. Čekisti nešķiroja – mazs, vecs vai slims. Dzīve mīnus 40–50 grādos. Apkārt simtiem kilometru sniega klajuma, kurā palikušas piederīgo kapu kopiņas. Piedzīvotais pavada visu mūžu. Ar represēto un galējos ziemeļos dzimušo Alvi Jansonu tikās Judīte Čunka.

Pēc padomju okupācijas 1940. gadā, Latvijā stājās spēkā PSRS likumi un sākās padomju režīma nostiprināšana. Un attiecīgi bija jāatbrīvojas no “šķiriski svešiem elementiem”. Maskavas čekistu pavēles par deportāciju sākšanu Latvijas arhīvos nav. Taču ir saglabājušies citi dokumenti, kas skaidri parāda, kā tika plānotas un īstenotas represijas pret Latvijas iedzīvotājiem. Stāsta Judīte Čunka.

Piektdien, 11. jūnijā, plkst. 18.00 raidījumā AR DZIESMU PAR DZĪVI pie Paula Timrota uz sarunu ciemosies jaunākais ministrs šajā Ministru kabinetā un pirmais ministrs, kurš dzimis jau neatkarīgā Latvijā – Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs. Artūrs Toms Plešs par pirmajiem iespaidiem, kļūstot par ministru: “Nesen pēc stāšanās ministra amatā pamanīju, ka kāds interneta lietotājs bija paudis sašutumu un izteicās, ka “Tas tak vēl galīgi zaļš!”. Es pie sevis nospriedu, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram tīri labi šāds sauklis piestāv. Manuprāt, esmu “galīgi zaļš” – cieņa un rūpes par apkārtējo vidi ir man īpaši tuvas vērtības. Dabas un apkārtējās vides aizsardzība man ir īpaši tuva, tādēļ jūtos gandarīts, ka ar katru pieņemto lēmumu esam soli tuvāk patiesi zaļai Latvijai.”

Sākot ar 7. maiju, piektdienās, plkst. 15:30 izskanēs melu dekonstrukcijas raidījumi “Viltus ziņu detektors”, kuru ietvaros tiks apkopotas tā brīža izplatītākās un klajākās viltus ziņas, kas kairina sabiedrību. AS “Radio SWH” aicina regulāri trenēt vērību, un kritisko domāšanu uzturēt formā, jo viltus ziņas vairojas ik dienu. Projekts “Viltus ziņu detektors” ir tapis sadarbībā ar NEPLP sabiedriskā pasūtījuma ietvaros. #NEPLP2021

Radījumā “Globālais latvietis. 21 gadsimts” saruna par diviem notikumiem. 9. jūnijā 101. jubileju nosvinēja diplomāte Aina Nagobads-Ābola. Izcilās Latvijas diplomātes dzimšanas dienai par godu Valsts prezidents Egils Levits, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks un bijušais vēstnieks Rolands Lappuķe pieteica izstādi "Gadsimta latviete", kas apmeklētājiem Latvijas Nacionālajā bibliotēkā būs pieejama no 16. jūnija līdz septembrim. Izstāde "Gadsimta latviete" iepazīstina ar Ainas Nagobads-Ābolas dzīvesstāstu. Vizuālo materiālu izlase izstādei veidota no vairāku institūciju arhīviem, Ainas Nagobads-Ābolas privātā arhīva, kā arī līdzgaitnieku foto albumiem, kurās fiksēti ikdienas un vēsturiski nozīmīgi notikumi no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām. Septembra sākumā izstāde aizceļos uz Parīzes piepilsētu Levezinē (Le Vésinet), kur bijusī diplomāte dzīvo jau vairāk nekā 50 gadu. Vēlāk tā būs apskatāma arī Latvijas patstāvīgajā pārstāvniecībā UNESCO Parīzē. Kā tapusi izstāde par godu izcilās diplomātes Ainas Nagobads-Ābols simtgadei? Kā arī, tā kā vasarā Eiropas latviešu apvienība atzīmēs savu 70. pastāvēšanas gadu, tad interesēsimies par tās pirmsākumiem - Latvijas atbrīvošanas komitejas Eiropas centra tapšanu un būtiskākajiem pagrieziena punktiem apvienības vēsturē. Klausies: https://ej.uz/GlobLV_GadsimtaLatviete Latvijas Radio http://www.latvijasradio.lsm.lv/ Twitter: https://twitter.com/LatvijasRadio Facebook: https://www.facebook.com/LatvijasRadio/ Instagram: https://www.instagram.com/latvijasradio/

❓ Жители Риги спрашивают: что с дорогами и мостами в Риге?! ➡ Мэр ответил. И назвал конкретные сроки. Печально известный мост Деглава, например, починят уже этой осенью. А с другими мостами что? Кто виноват в их запущенности? 👉 Смотрите полный выпуск программы «Точки над i», где мэр Стакис отвечает на все самые наболевшие вопросы рижан: https://fb.watch/65F9ByM9P8/

1.vieta Latvijas kultūras kanona konkursā “Kultūras kanons: mērs vai impulss izaugsmei” un 1.vieta sociālo mediju kampaņu hakatonā “MEDIATHON” – ar šādiem panākumiem, noslēdzoties macību gadam, lepojas Ludzas pilsētas ģimnāzijas un Ludzas 2.vidusskolas kolektīvi.

Atceroties traģisko 1941. gada 14. jūniju, kad pēc Padomju Savienības vadības rīkojuma no okupētās Latvijas deportēja vairāk nekā 15 tūkstošus cilvēku, Latvijas Televīzija piedāvās ziņu speciālizlaidumu un režisores Dzintras Gekas jaunākās dokumentālās filmas “Ceļš uz Sibīriju, 1941” pirmizrādi

Kā Latvijai nosargāt pozīcijas 3x3 basketbolā?

Līvānu novada Turku ciemā norisinājās siena talka. Tās gaitā tika veidoti siena zārdi, kas Jāņos tiks izmantoti kā piknika vietas. Talkas dalībniekiem folkloras kopai “Turki” un vietējiem iedzīvotājiem tā ir ne tikai iespēja satikties un darboties kopā, bet arī parādīt jaunākai paaudzei, kā notika siena kraušana un zārdu veidošana vecos laikos.

Brīvdienās visā Latvijā lija, beidzot kaut nedaudz mazinot sausumu, kas valdīja daudzviet Kurzemē, bet dažās Vidzemes daļās lietus kopš maija līst tik bieži, ka ūdens krājas uz laukiem un zemniekiem ir grūtības sākt siena pļauju. Šonedēļ Latvijā sāksies irmais šīs vasaras karstuma vilnis un ar to vairāk pastāstīs kolēģis Toms Bricis, kurš mums ievienojas tiešraidē.

Nu jau pavisam drīz sāksies jauno studentu uzņemšana Latvijas augstskolās. Gandrīz viss aizvadītais mācību gads vidusskolēniem tika pavadīts mācoties attālināti. Vai šāda veida mācības varētu būt radījušas zināšanu robus topošajos studentos un vai augstskolas tam būs gatavas? To devās skaidrot Uldis Birziņš.

Šodien, 14. jūnijā no plkst. 11.00, pieminot 80. gadadienu kopš Padomju Savienība pēc Latvijas okupācijas organizēja pirmās masu deportācijas, visā Latvijā vienlaicīgi notiks piemiņas pasākums “Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 1941. gada deportācijām”. Tā laikā 119 pašvaldībās tiks nolasīti vairāk nekā 15 000 izsūtīto personu vārdi. Arī Latvijas Nacionālā bibliotēka ar cieņu un godu pieminēs deportācijās cietušos, atverot tikko tapušo digitālo karti deportetie.kartes.lv. Stāsta žurnāliste Ilze Strenga.

Vakar vēlu vakarā pēc ilgāka laika izskanējis pirmais klātienes koncerts ārpus telpām! Dzintaru koncertzālē tika atklāts tradicionālais “Rīgas festivāls”. Toties netradicionāla bija koncerta apmeklētāju epidemioloģiskā kontrole. Dzintaru koncertzālē bija Andrejs Volmārs.

Rīt pieminēsim vienu no traģiskākajām dienām Latvijas vēsturē – 1941.gada 14.jūnija masu deportācijas. Sākot no pulksten 11 visā Latvijā rīt tiks nosaukti visu deportēto cilvēku vārdi un uzvārdi. Pieminot 80-to gadadienu kopš represijām, Latvijas Nacionālais arhīvs atklājis virtuālu izstādi par 1941. gada 14. jūnija izsūtīšanām. Stāsta Judīte Čunka.

Raidījums “De Facto” aizvadītā gada pavasarī ziņoja, kā Rīgā pavisam likumīgi Daugavā tiek iepludināti miljoniem kubikmetru vispār neattīrītu notekūdeņu. Toreiz šim apstāklim īpašu uzmanību bija pievērsis Valsts vides dienests, pieprasot gan monitorēt, kāds ir šo notekūdeņu sastāvs, gan arī būtiski samazināt kanalizācijas nonākšanu Daugavā. Šai ziņā uzlabojumi ir redzami, taču tālākie risinājumi būs atkarīgi no Rīgas domes politiskās vadības pieņemtiem lēmumiem.

Nākamo trīs gadu plāns cīņai ar vēzi šobrīd ir drīzāk vajadzību uzskaitījums, nevis reāls scenārijs, uz kuru var paļauties. Tā nākas secināt, pētot, kā šo plānu finansēs. Kopējās papildu vajadzības jau nākamgad izmaksās vismaz 100 miljonus eiro – gandrīz tikpat, cik šobrīd jau atvēlēts onkoloģijas jomai. Bet solījumu, ka tam būs nauda, nav.

Runas par iespējamu Saeimas atlaišanu un ārkārtas vēlēšanām bija aktuālas vēl pirms Varakļānu incidenta, taču nu – pēc koalīcijas un valdības restarta – politiskā situācija esot stabilizējusies. Tā uzskata premjera Krišjāņa Kariņa vadītās “Jaunās Vienotības” pārstāvji. Lai gan arī citi koalīcijas partneri pieļauj, ka tagad valdība varētu nostrādāt līdz nākamā gada rudenim, rāmi gatavoties Saeimas vēlēšanām partijas nevarēs. Pirmais tests tam, cik patiesībā saliedēta ir kompaktā koalīcija, būs nākamā gada valsts budžets. Savukārt iekšējās viļņošanās partijās gan, visticamāk, turpināsies.

Maz apmeklētās pašvaldību vēlēšanas šoreiz nesušas ne vienu vien intrigu, tostarp par to, kurš vadīs Ventspils pilsētu. Ja domē ievēlētās partijas rīkosies tā, kā publiski saka, tad ilggadējam Ventspils mēram Aivaram Lembergam pietrūks balsu, lai vēlreiz kļūtu par domes priekšsēdētāju. Viņa partija vismaz vārdos uzstāj, ka tieši Lembergs ir viņu kandidāts numur viens, taču skaidrs, ka partijām būs jāmeklē kompromiss, citādi dome strādāt nevarēs.

Latvijas Televīzijas sporta žurnālists Dāvids Ernštreits uz sarunu aicinājis Latvijas U18 un U20 hokeja izlases galvenos trenerus Oļegu Sorokinu un Kārli Zirni. Kopīgi ieskicēs kāda varētu izskatīties Latvijas izlase pēc 5 gadiem, kādas šobrīd ir aktuālās problēmas hokejā un kas liedz jaunajiem hokejistiem spert nākamo soli karjeras izaugsmē.

Neskaidra situācija izveidojusies ar Lielbritānijā izdotajiem vakcinācijas apliecinājumiem. Tā kā Lielbritānija no 5.jūnija tika iekļauta to valstu sarakstā, uz kurām rekomendēts nebraukt, tad spēkā stājas 10 dienu pašizolācijas prasība. Taču vakcinētas personas pašizolāciju drīkst neievērot, ja var uzrādīt apliecinājumu par pilnu Covid-19 vakcinācijas kursa pabeigšanu. Taču praksē ne vienmēr tas darbojas. Vairāk stāsta mūsu korespondente Lielbritānijā Ilze Kalve.

Siena zārdi, kas Jāņos tiks izmantoti kā piknika vietas. Tas ir rezultāts kādai siena talkai, kas ļaudis pulcēja Līvānu novada Turku ciemā. Talkas dalībniekiem – folkloras kopai “Turki” un vietējiem iedzīvotājiem tā bija ne tikai iespēja satikties un darboties kopā, bet arī parādīt jaunākajai paaudzei, kā notika siena kraušana un zārdu veidošana agrākos laikos.

Īsta teātra izrāde ar īstiem skatītājiem! Pēc pusgada pārtraukuma šodien durvis vēra Valmieras teātris, lai pateiktos mediķiem par viņu pašaizliedzīgo darbu pandēmijas apstākļos. Teātra izrāde kļuvusi par pilotprojektu, izmēģinot sarīkot epidemioloģiski drošus kultūras pasākumus. No Valmieras turpina Madara Līcīte.

Kamēr daudzi priecājas, ziņās dzirdot aizvien rūkošos covid saslimstības rādītājus, inficēto procentus pret testētajiem un kumulatīvos datus, ārsti ieklausās citā skaitlī. Cik daudzi slimnieki ir ar smagu slimības gaitu. Par šiem pacientiem ilūziju nav. Viņu plaušas vairs nestrādā. Un viņu aiziešana ir tikai laika jautājums. Pēdējā laikā vīruss īpaši skar tos, kuriem ir smagas blakus saslimšanas un kuri nav vakcinējušies. Turpina Aija Kinca.

Bijušais satiksmes ministrs un patlaban korupcijā apsūdzētais Ainārs Šlesers vāc cilvēkus startam nākamajām Saeimas vēlēšanās. Partiju Šlesers plāno dibināt augustā. Viņam bijušas sarunas arī ar partiju “Gods kalpot Rīgai”, kas neizslēdz iespēju ar Šleseru nākamā gada Saeimas vēlēšanās startēt kopā. Plašāk stāsta Māris Klūga.

Tā būs pēdējā iespēja noelnīt ceļazīmi uz olimpiskajām spēlēm. No 16 komandām Olimpiādē iekļūs tikai uzvarētāji. Jūrmalā ieradies itāļu treneris Marko Solustri, viņš ar Samoilivu/Šmēdiņu strādā pusotru gadu. Kopā ar Jāni Šmēdiņu - Aleksandru Samoilovu Kontinentālajā kausā Latvijas komandā spēlēs arī jaunie Artūrs Rinkevičs/ Ardis Daniels Bedrītis. Kontinentālais kauss Nīderlandē norisināsies no 23. līdz 26. jūnijam.

Aptuveni četriem procentiem jeb 76 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju ir kāda reta saslimšana. Daļu reto slimību var apturēt un ārstēt, taču jaunās paaudzes medikamenti Latvijā nereti ienāk krietni vēlāk nekā citviet Eiropā. Kāpēc tā – konkrētu atbilžu nav arī amatpersonām. Plašāk stāsta Zanda Ozola-Balode.

Lai nezaudētu iemaņas laikā, kad uz šautuvi tikt nav iespējams, Gundars Bricis pērnā gada sākumā ierīkoja treniņu vietu savā piemājas darbnīcā. Viņš ir viens no nedaudzajiem Latvijas cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kas trenējas ložu šaušanā un ļoti gaida piemērotas telpas treniņiem. Kā notiek šaušanas treniņu process, uz Pūri devās lūkot kolēģe Anda Boša.

Jau pirmdien uz savu pirmo NATO samitu Briselē ieradīsies ASV prezidents Džo Baidens. Viņa priekštecis – Donalds Tramps - radīja NATO sabiedrotajiem ne mazums galvassāpju un nepatīkamu brīžu – gan pieprasot vairāk maksāt, gan negaidīti paziņojot par ASV spēku izvešanu no Vācijas, gan privātās sarunās apsverot iespēju, ka ASV varētu izstāties no NATO. Tāpēc Džo Baidens alianses mītnē tiek sagaidīts ar īpašu prieku un atvieglojumu. Taču atslābt nav pamata – uzskata NATO ģenerālsekretāra vietniece Baiba Braže. Viņu pirms gaidāmā samita izvaicāja mana kolēģe Ilze Nagla.

Atzīmējot Pasaules publiskās adīšanas dienu, desmit baušķenieces šodien apguva vēsturisku cimdu adīšanu. Šoreiz tie gan nebija krāšņie un jau ierastie etnogrāfiskie raksti, bet gan siltināti dūraiņi ar bārkstīm.

Īsta teātra izrāde ar īstiem skatītājiem! Pēc pusgada pārtraukuma šodien durvis vēra Valmieras teātris, lai pateiktos mediķiem par viņu pašaizliedzīgo darbu pandēmijas apstākļos. Teātra izrāde kļuvusi par pilotprojektu, izmēģinot sarīkot epidemioloģiski drošus kultūras pasākumus. No Valmieras turpina Madara Līcīte.

"Gadi ir aizgājuši un uz ko vairs apvainoties? Dabiski, ka sāpīgi ir viss tas, ka visa dzīve ir izpostīta, bet ko lai dara? Neko jau nevar izdarīt..." saka politiski represētā Olita Medne, kura uz Sibīriju tika izsūtīta 1941. gada jūnijā.