Latvijas Youtube video - vlogs.lv

Ziema, sniegs un sals jau aiz loga, un tas ir laiks, kad putniem nav viegli atrast barību. Iespējams, kāds no Jums jau ir sācis barot putnus pie savas dzīvesvietas vai vēl tikai domā par to. Te gan jāatceras - mēs esam atbildīgi par to, ko pieradinām. Par pareizu putnu barošanu ziemas sezonā šorīt esam sazinājušies ar Latvijas Nacionālā dabas muzeja ornitologu Dmitriju Boiko.

Rīgas pašvaldības policija šogad uzsākusi 511 administratīvo pārkāpumu procesus par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumiem. Daļa no šiem sodiem vērsti pret personām, kas dedzina sadzīves atkritumus. Eksperti aicina nededzināt mājsaimniecības atkritumus, jo šādā veidā tiek nodarīts ne vien kaitējums videi, bet arī savai un apkārtējo veselībai. Vairāk redzēsiet Ulda Birziņa sagatavotajā sižetā.

Katru nedēļu "Rīta radio" izaicina viens otru izdarīt kaut ko jaunu. Izaicinājums ir jāveic vienas nedēļas laikā - līdz Magnusam, Elīnai vai Lotai tiek izvirzīts nākamais izaicinājums. Pagājušonedēļ "Rīta radio" izaicinājums bija jāpilda Elīnai. Viņai, apģērbtai dinozaura kostīmā, bija jāizmēģina 15 iedvesmojošas jogas pozas. Bet kad sākās jau pāru pozas, Elīna izdomāja ņemt palīgā slepeno viesi teletūbiju. Noskaties līdz galam, lai uzzinātu, kas slēpjas zem teletūbija maskas. Klausies "Rīta radio" ar Elīnu, Magnusu un Lotu katru darba dienas rītu no 6.00 līdz 9.30! VIESI: Elīna - @ebaltskara Slepenais viesis - ? VIDEO: Roberts Ermans - montāža Tomass Beķeris - kamera Latvijas Radio 5 - Pieci.lv https://www.pieci.lv Instagram: https://www.instagram.com/piecilv/ TikTok: https://www.tiktok.com/@piecilv Twitter: https://twitter.com/PieciLV Facebook: https://www.facebook.com/piecilv/

Jēkabpils laiks 6.12.2021.

Jauna nedēļa – un jauns kārtējais rekords. Elektrības cena biržā aizvien kāpj, un biržas publicētās cenas rītdienai liecina, ka kāpums nav apstājies. Cik strauji šos elektrības cenu rekordus iedzīvotāji sajutīs rēķinos, tas atkarīgs no individuāliem līgumiem, kādi noslēgti ar elektrības piegādātāju. Īpaši cenu svārstības sajutīs tie, kuriem tarifs piesaistīts biržas cenai. Turpina Zanda Ozola-Balode.

Straujais elektrības cenu pieaugums licis sarosīties arī politiķiem. Jau drīzumā valdība varētu lemt par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu elektroenerģijai no 21 uz 5%. Šāda samazinātā likme varētu būt spēkā uz konkrētu laiku. Turpina Madara Līcīte.

Visticamāk, šo piektdien Rīgas Austrumu slimnīcas Nacionālā references laboratorija apstiprinās, vai Latvijā tiešām ir atklāti un pierādīti pirmie divi saslimšanas gadījumi ar Covid-19 jaunāko un lipīgāko paveidu – omikronu. Abi ar to inficētie cilvēki uz Rīgu atlidoja no Kopenhāgenas. Bet viņu ceļojums sākās Zviedrijā, kur viņi apmeklēja starptautisku konferenci. Turpina Aija Kinca.

Vakcinācijas procesu pret Covid-19 līdz šodienai pabeiguši 63,7% iedzīvotāju, un 5% saņēmuši arī balstvakcīnu. Dati rāda, ka pašlaik ievērojami pieaug interese par trešās devas saņemšanu, tikmēr pirmās potes saņem arvien mazāk cilvēku. Infektologi pauž – ar pašreizējo aptveri vēl ir stipri par maz, lai varētu cerēt, ka dzīve atgriezīsies normālā režīmā. Turpina Vita Anstrate.

Kaut arī Ministru kabineta noteikumos ir noteiktas darba devēju tiesības brīvprātīgi veikt visu klātienē strādājošo darbinieku Covid-19 testēšanu, valsts šo uzņēmumu darbinieku testēšanas izdevumus nesegs. To, kāds būs testēšanas algoritms un kā kontrolēs rezultātus, noteiks darba devējs. Plašāk – Iļjas Kozina sižetā.

Uzskatāms piemērs tam, cik maz Rietumeiropas sabiedrība izprot mūsu sāpīgākās vēstures lappuses. Apdraudēts Beļģijā uzstādītais piemineklis latviešu leģionāriem. Vietējā pašvaldība saņēmusi rekomendācijas šo objektu novākt vai pārvietot uz citu vietu. Plašāk stāsta Ģirts Zvirbulis.

Jēkabpilī 3.decembra vakarā tika iedegta pilsētas galvenā Ziemassvētku egle, kas atvesta no Viesītes virsmežniecības. Ņemot vērā Covid-19 izplatības ierobežošanas noteikumus, pasākums netika organizēts, bet iedzīvotāji sevis izvēlētā laikā devās uz Vecpilsētas laukumu, lai aplūkotu gan Jēkabpils galveno svētku rotu, gan citas dekorācijas. Atšķirībā no citiem gadiem, šoreiz apkārt eglei izvietoti dažādi vides objekti, Ziemassvētku pilsētiņu norobežojot ar žogu. “Man patīk zelta elementi, kas šogad pielikti klāt, jo tas dod citādāku izskatu, bet kopumā egle ir diezgan līdzīga visus gadus. Dekorācijas atkārtojas. Gribas kaut ko jaunu redzēt,” savu viedokli izsaka jēkabpiliete Rasa. “Ar bērniem tagad ir drošāk atnākt, kad ir nožogota teritorija, jo mašīnas tomēr braukā, bērns var izskriet uz ceļa,” saka jēkabpiliete Uļjana. “Rotājumi šogad skaisti, man patīk.” Jēkabpils iedzīvotājs Kristaps saka: “Šogad uz laukuma ir iespaidīgāk. Skaisti!” Jēkabpiliete Zane piebilst: “Būtu forši, ja arī tās mazās eglītes degtu, bet tāpat ir interesanti, skaisti un patīkami. Būtu forši, ja arī kaut kur citur šādi objekti būtu novietoti.” Egles iedegšanas brīdī bija paredzēts ieslēgt apgaismojumu arī pārējām blakus izvietotajām dekorācijām, tomēr tās neiedegās. Kamēr iedzīvotāji jau apmeklēja Ziemassvētku pilsētiņu, atbildīgie darbinieki centās labot situāciju, tomēr iedegt izdevās tikai dažus objektus. Jēkabpils novada pašvaldības vecākā ainavu arhitekte Anda Klints skaidro, ka tehniskās problēmas radās saistībā ar satiksmi – pa dienu, pirms egles iedegšanas, automašīnas brauca pāri kabeļiem un tos sabojāja. Vecpilsētas laukumā ikdienā ir intensīva satiksmes plūsma, bet Ziemassvētku pilsētiņas dēļ tika norobežota daļa teritorijas, mainot arī ierasto braukšanas virzienu. Autovadītāji, kuri virzienā no Pasta ielas iebrauc laukumā, vairs nevar izbraukt uz Brīvības ielu. Attopoties pie žoga, šoferi centās tikt atpakaļ uz Pasta ielu, izmantojot šauro joslu, kas bija atstāta starp nožogojumu un pulksteni. Pēc tam tika konstatēts, ka transportlīdzekļu plūsma gājusi pāri kabeļiem, kas nepieciešami dekorāciju izgaismošanai. Vakarā žogs jau bija pārcelts tuvāk pulkstenim, lai novērstu auto kustību. Pašvaldībā skaidro, ka atbildīgie darbinieki turpina strādāt, lai novērstu bojājumus, tādēļ tuvākajā laikā izgaismosies arī šūpoles un citi gaismas objekti. Reizē ar Jēkabpils pilsētas egli 3.decembrī tika iedegta arī Aknīstes egle un Viesītes egle. Pakāpeniski Jēkabpils novadā tiks izvietoti vēl daudzi citi Ziemassvētku dekori. Sandra Paegļkalne

Добро пожаловать в Латвию. Лаборатория Гулбья зафиксировала первых двух заболевших новым вариантом коронавируса – Омикрон. Оба сделали добровольный тест на ковид-19 в рижском аэропорту 4 декабря. Подробности у Эмилии Гаспарян.

С сегодняшнего дня работодатели добровольно могут тестировать своих работников на ковид-19 с помощью быстрых тестов. Впрочем, делать им это придётся со свой счёт. Правительство не поддержало идею возмещать эти расходы из госбюджета. Впрочем, есть компании, которые тестируют своих работников уже давно. Виктория Пушкеле-Отто с подробностями.

Более тысячи евро за 1 мегаватт/час. Завтра с 7 до 8 утра столько будет стоить электричество на бирже. Это абсолютный рекорд. Он побьёт тот рекорд, что был установлен сегодня. И тем более тот, что был неделю назад. Как быстро жители Латвии почувствуют рост цен, зависит от того, какой договор заключен с поставщиком электроэнергии. Больше всего это коснется тех, у кого тариф привязан к биржевой цене.

Каток вместо асфальта – такую картинку всё ещё можно заметить на отдельных участках дорог по всей Латвии. Обильный снегопад закончился несколько дней назад, но дороги далеко не везде почищено ото льда. В чём дело, разбиралась Евгения Копылова.

Līvānos Ziemassvētku egle tika iedegta Otrajā adventē. Informācija par konkrētu norises laiku netika iepriekš izpausta, lai novērstu neatļautu pulcēšanos, bet izbaudīt ziemas pasaku varēja ikviens, kurš devās garām un pamanīja gaismu un krāsu spēli skvērā pie Līvānu 1.vidusskolas. Līvānu novada Kultūras centra darbinieki bija radījuši svētku noskaņu ar spoguļbumbu, prožektoriem un mūziku. “Tas ir prieks gan veciem cilvēkiem, gan bērniem,” saka līvāniete Ināra. “Sirsnīgākais paldies! Man ļoti sāp sirds, ka pilsētā ir cilvēki, kas visus labos darbus noliedz un piemin tikai slikto. Gribu, lai ieejam Jaunajā gadā ar gaišām domām un gaišiem darbiem.” Līvānietis Andrejs stāsta: “Man šķiet, ka šogad ir foršāk nekā parasti. Vairāk gaismiņu, vairāk mūzikas. Vismaz salīdzinot ar iepriekšējo gadu, noteikti ir labāk.” Līvāniete Ksenija saka: “Man ļoti patīk eglīte un rotājumi, jo tie dod ļoti labu noskaņojumu. Tāpat šeit dod tēju un cepumus. Tas ir forši.” Rūķi no Līvānu novada Kultūras centra ne tikai piedāvāja klātesošajiem tēju un cepumus, bet arī fotografējās kopā ar mazākajiem apmeklētājiem. Kultūras centrā skaidro, ka šogad galvenā uzmanība bija pievērsta lielajai eglei, radot īpašu pasaku par egles mūžu. “Nav daudz pilsētu Latvijā, kur egle ir nevis atvesta tikai uz Ziemassvētku laiku, bet aug joprojām un katru gadu priecē iedzīvotājus un pilsētas viesus,” stāsta Līvānu novada Kultūras centra kultūras menedžere Antra Skutele. “Šoreiz, iededzot svētku egli un radot burvīgo svētku noskaņu, mēs esam devuši iespēju visiem klātesošajiem klausīties egles stāstu, kas ir īpaši Līvānu eglei uzrakstīta pasaka, kurā šī egle stāsta par savām sajūtām no tā brīža, kad tā vēl kā sēkliņa karājās meža egles čiekurā, kā tā nonāca līdz iesakņošanās brīdim un brīdim, kad viņa ir šeit, pilsētas laukumā, un spēj savā Ziemassvētku rotā priecēt Līvānu viesus, iedzīvotājus un garāmgājējus, kas vēlas sajust svētku noskaņu.” Izrotāta ir arī mazā eglīte, kas pirms diviem gadiem tika iestādīta blakus lielajai. Ar laiku tā kļūs par svētku galveno rotu, aizstājot lielo koku, kas būs savu laiku nokalpojis. Gaidot Ziemassvētkus, dažādi svētku dekori izvietoti arī citviet Līvānos. Sandra Paegļkalne

Piektdien Lielajā Ģildē un sestdien Latgales vēstniecībā “Gors” pirmo reizi izskanēja jaunākais Krista Auznieka skaņdarbs “Apvārsnis kamolā”. Daudzsološais latviešu komponists no Amerikas līdzi atvedis ne vien retu vērtību, jaundarbu elektriskajai ģitārai un orķestrim, bet arī ģitāras virtuozi, kas to pirmatskaņoja.

Mākslas centrā “Zuzeum” pirmoreiz sarīkots mākslas tirgus “Zandele”, kur iespējams gan aplūkot, gan iegādāties Latvijas mākslinieku darbus. Sociālajos tīklos fakts, kāpēc tiek izpārdota kolekcija un kā darbi eksponēti, sacēlis viedokļu vētru. Papildus tam centrā atvērtas arī divas jaunas izstāžu telpas, eksponējot darbus no zelta fonda, jaunieguvumus un arhitektūras un dizaina tēmai veltītus mākslas darbus. Plašāk – Anetes Lesītes reportāžā.

Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” pasaules pirmatskaņojumu piedzīvojusi Imanta Kalniņa opera “Matīss, kausu bajārs”. Šī uzveduma satura pamatā ir Aleksandra Čaka 1943. gadā sarakstīta poēma, kas savulaik publicēta vien krietnu laiku pēc autora nāves. Savukārt Imants Kalniņš operu sācis rakstīt pirms 20 gadiem, veltot to Čaka simtgadei. Šogad, atzīmējot abu meistaru apaļās jubilejas, uzvedums beidzot nonācis līdz skatītājiem. Pirmos pirmizrādes iespaidus uz Liepāju devās uzklausīt Līga Gaigala.

Pēdējo divu gadu laikā Latvijā dzīvojam Covid pandēmijas apstākļos, un ārkārtējās situācijas dēļ nenotika kultūras un izklaides pasākumi, daudzi izjuta nomāktību un depresiju, strādājot attālināti – bez iespējām doties ārpus mājas. Bet daudzi cilvēki tā dzīvo arī normālā situācijā. Tie ir cilvēki ar kustību traucējumiem, redzes un dzirdes problēmām, kuriem izkļūšana no mājas ir apgrūtināta un bieži neiespējama. Vides pieejamības problemātikai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem šogad uzmanību pievērsīs un līdzekļus vāks šā gada sabiedrisko mediju labdarības maratonā “Dod pieci”. “Mūžīgā mājsēde” – tā sauc mūsu ziņu rubriku, kuru sākam šodien un veidojam kopā ar kolēģiem no Latvijas Radio. Lai gan kopumā Latvijā cilvēkiem ratiņkrēslā vide uzlabojas, ir vēl daudz darāmā, lai tā kļūtu arī ērta un patīkama. Par to pārliecinājāmies, dodoties nelielā ekspedīcijā Rīgas ielās. Turpina Zane Ārmane.

Nedēļas nogalē notikuši vairāk nekā 400 ceļu satiksmes negadījumi, vienā no tiem dzīvību zaudējusi 12 gadus veca meitene. Tieši ziemas sākumposmā, kad tikko sācies sals vai bijusi stipra snigšana policija ik gadu fiksē vairākus simtus negadījumu. Tāpēc daudz darba bijis arī tehniskajiem darbiniekiem, kas no grāvjiem vilkuši ārā tur ieslīdējušus transportlīdzekļus.

Sniegputeņa seku dēļ kavējas daudzu pasta sūtījumu piegāde. Viskritiskākā situācija ir Rēzeknes novadā, kur sniega segas biezums sasniedzis pat pusmetru. Šodien darba apstākļus pastniekiem apgrūtina arī sals, turklāt līdz viensētām laukos ceļi ir aizputināti, taciņas grūti izbrienamas. Pastnieki aicina iedzīvotājus būt saprotošiem – ceļu stāvoklis pamazām uzlabojas un jau tuvākajā laikā darbs turpināsies kā iepriekš.

Izglītības nozarē turpinās reorganizāciju plāni, bet ne vienmēr tie ir pietiekami izskaidroti. Informācijas trūkuma dēļ par valstī iecerētajām izmaiņām augstākajā un profesionālajā izglītībā Jēkabpilī strauji izplatījušās bažas par Jēkabpils Agrobiznesa koledžas iespējamu pievienošanu kādai no Latvijas augstskolām. Izglītības un zinātnes ministrijā bažas noraida.

Lai gan Karostā pēdējo četru gadu laikā jau uzceltas vairākas rūpnīcas, tagad pirmoreiz tiek būvēta ražotne, kas savienota ar vēsturisko apbūvi – divām Krievijas cara laika ēkām. Uzņēmuma “EB Liepāja” rūpnīcas kopējās izmaksas ir 4,2 miljoni eiro, no kuriem 1,5 miljoni ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums. Rūpnīcā nākamgad paredzēts izveidot 35– 40 jaunas darba vietas, un projekta arhitekts, būvnieki un dome gandarīta, ka vietā, kur atrodas arī tūrisma objekts – Karostas manēža un nav apdzīvota neviena ēka, beidzot kāds nolēmis attīstīt uzņēmējdarbību.

🔵 Рассказываем о главных событиях в Латвии и мире. #RusLSM #ruslsmlv #новости #латвия #рига #мир #международныеновости #чтовмире #новостинарусском #новостимира #сегодня #сегоднявечером

Piektdien, 3. decembrī, plkst. 18.00 raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” pie Paula Timrota viesosies cilvēks, kas dzimis Zentenē, ceļot mīlošs, makšķernieks, mednieks un triju meitu tēvs – komunikablais un aktīvais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Повышенное артериальное давление может привести к большим неприятностям, например, стать причиной сердечного приступа или инсульта головного мозга. В то же время многие люди даже не знают, что у них повышено давление, другие же ошибочно полагают, что медикаменты, которые они употребляют, помогают бороться с этой болезнью. Кто входит в группу риска? Какие меры профилактики можно предпринять? В каких случаях следует вызывать "скорую"? На вопросы отвечает врач-кардиолог Латвийского центра кардиологии Рижской клинической университетской больницы, президент Латвийского общества гипертонии и атеросклероза Карлис Трушинскис.

Levente Ģenģeši (Levente Gyöngyösi) 2. un 3. daļa no Sonātes pikolo flautai un klavierēm Flautiste Egija Sproģe, pianiste Ieva Dzērve Skaņu režisors: Varis Kurmiņš Skaņu inženieri: Augustīns Delle, Reinis Bagāts Video režisors Toms Šics Video operatori Arnolds Auziņš, Tomass Beķeris Koncerta producente Anna Veismane Koncerts pilnā garumā skatāms Latvijas Radio 3 mājaslapā: https://ej.uz/sproge-dzerve-novicans

Ēriks Iveizens (Eric Ewazen) 1.daļa no Trio flautai, mežragam un klavierēm Flautiste Egija Sproģe, mežradznieks Ingus Novicāns, pianiste Ieva Dzērve Skaņu režisors: Varis Kurmiņš Skaņu inženieri: Augustīns Delle, Reinis Bagāts Video režisors Toms Šics Video operatori Arnolds Auziņš, Tomass Beķeris Koncerta producente Anna Veismane Latvijas Radio http://www.latvijasradio.lsm.lv/ Twitter: https://twitter.com/LatvijasRadio Facebook: https://www.facebook.com/LatvijasRadio/ Instagram: https://www.instagram.com/latvijasradio/

Latvijas Radio http://www.latvijasradio.lsm.lv/ Twitter: https://twitter.com/LatvijasRadio Facebook: https://www.facebook.com/LatvijasRadio/ Instagram: https://www.instagram.com/latvijasradio/

В Латвии, в Алуксне, есть центр зимних видов спорта, где свои первые шаги делал известный биатлонист Андрей Расторгуев. #ТретийТайм отправился на север страны, чтобы узнать, что сегодня происходит на этой базе, и кто там тренируется.

Pirmais decembriiiis! Pulkstens rāda, ka jau ir stipri vēls un Puksītim labu laiku būtu jāguļ saldā miegā, bet aizmigt viņš vēl nedrīkst, jo pirmais decembris jau nu ir pats, pats, pats pēdējais brīdis, kad raktsīt vēstuli Ziemassvētku vecītim. Kamēr balodis Jānis vēl aizlidos līdz Ziemeļpolam- uj! Laiku vilkt garumā būtu absolūtss neprāts. Pasakas autore – Rasa Bugavičute - Pēce Pasakas ieskaņojis – Sandis Pēcis Mūzikas autors un pianists – Normunds Kalniņš Ilustrācijas autore – Agate Lielpētere Skaņas montāža – Nora Micpapa Klausies "Ezīša sapņus" arī savā iecienītākajā audio straumēšanas platformā. Spotify: https://ej.uz/EzisaSapni-Spotify Apple Podcasts: https://ej.uz/EzisaSapni-Apple Google Podcasts: https://ej.uz/EzisaSapni-Google ©️ 2021 Latvijas Radio

“Jau atkal?” Puksītis pārsteigti skatās uz māmiņu, kad viņa to modina, pieminot, ka pirmdiena klāt…Tikko knapi, knapi ir beigusies iepriekšējā nedēļa, bet te jau atkal pirmdiena un obligātā agrā celšanās, lai tuntulētos uz skolu un uzsāktu jauno pienākumu cēlienu. Pasakas autore – Rasa Bugavičute - Pēce Pasakas ieskaņojis – Sandis Pēcis Mūzikas autors un pianists – Normunds Kalniņš Ilustrācijas autore – Agate Lielpētere Skaņas montāža – Nora Micpapa Klausies "Ezīša sapņus" arī savā iecienītākajā audio straumēšanas platformā. Spotify: https://ej.uz/EzisaSapni-Spotify Apple Podcasts: https://ej.uz/EzisaSapni-Apple Google Podcasts: https://ej.uz/EzisaSapni-Google ©️ 2021 Latvijas Radio

No 10.12.2021 pieejams Spotify, iTunes, Deezer, Apple Music un citur.

Kā mazas sniega bumbas Puksīša plaukstā sagūlušas trīs dzērvenes pūdercukurā. Melleņu ieplakā šāds kārums nav pārlieku bieži redzēts. Kā saka Puksīša tētis - tā tomēr ir tāda pilsētnieku māžošanās, ievīstīt dzērvenes samaltā cukurā! Pasakas autore – Rasa Bugavičute - Pēce Pasakas ieskaņojis – Sandis Pēcis Mūzikas autors un pianists – Normunds Kalniņš Ilustrācijas autore – Agate Lielpētere Skaņas montāža – Nora Micpapa Klausies "Ezīša sapņus" arī savā iecienītākajā audio straumēšanas platformā. Spotify: https://ej.uz/EzisaSapni-Spotify Apple Podcasts: https://ej.uz/EzisaSapni-Apple Google Podcasts: https://ej.uz/EzisaSapni-Google ©️ 2021 Latvijas Radio

Muzikālā apvienība “The Coco’nuts” publicējusi jaunu dziesmu un arī tās videoklipu. Tajā ar laikmetīgo deju, mūziku un spēcīgu vizuālo valodu tiek atspoguļotas dažādas sajūtas, kas mēdz piemeklēt cilvēkus viņu prāta tumšākajos nostūros. Un šorīt uz sarunu mums pievienojas “The Coco'nuts” vokāliste Marija Valmiera.

Valmieras teātra 99. sezona jau rit pilnā sparā. Pilnā sparā rit arī teātra ēkas rekonstrukcija, līdz ar to citās Latvijas pilsētās notiek Valmieras teātra viesizrādes. Un šorīt uz sarunu mums pievienojas Valmieras teātra direktore Evita Ašeradena, aktrise Ieva Estere Barkāne un aktieris Kārlis Dzintars Zahovskis.

Šodien, Starptautiskās tieslietu nedēļas ietvaros, norisināsies diskusija par starptautiski nozīmīgiem tieslietu jautājumiem. Dalību šajā starptautiskajā forumā pieteikuši pārstāvji no vairāk nekā 40 pasaules valstīm. Gan par gaidāmo diskusiju, gan arī citiem tematiem šorīt saruna ar tieslietu ministru Jāni Bordānu.

Madaras Līcītes saruna ar Rīgas vicemēru Vilni Ķirsi

"Ceļu satiksmes drošības direkcija" veikusi pētījumu par biežāk sastopamajiem iemesliem neuzmanībai uz ceļa, vadot auto, kā rezultātā rodas ceļu satiksmes negadījumi. Par autovadītāju sliktajiem ieradumiem pis stūres šorīt uz sarunu mums pievienojas CSDD pārstāve Ilze Šipkēvica un sociālais psihologs Ivars Austers.

Savukārt Valsts policijas statistika liecina, ka šī gada pirmajos trīs ceturkšņos bojā gājuši jau vairāk nekā 100 ceļu satiksmes dalībnieki. Par satiksmes drošību gan ikdienā, gan arī sniegotajos laikapstākļos šorīt esam sazvanījušies ar Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieku Juri Jančevski.

Pavisam noteikti visi esam pamanījuši bagātīgo sniega kārtu, kas izveidojusies visā Latvijā. Arī gaisa temperatūra ir nokritusies pietiekami zemu, un tas nozīmē, ka slēpošanas trases var sākt ražot sniegu un gatavoties sezonas sākumam. Šorīt esam sazinājušies “Žagarkalna” direktoru Māri Zvīni.

Cпортивно-развлекательная программа #ТретийТайм В гостях известные или подающие надежды спортсмены, маститые тренеры и пославленные ветераны латвийского спорта.

"Живя в Латвии, мусульмане сталкиваются с некоторыми бытовыми неудобствами. Сложно найти халяльное мясо. А женщинам негде купить хиджаб", - рассказывает Заур. Проект #Būris о разности взглядов на жизнь. #Cilvekstasti #Человеческиеистории

"Rail Baltica" projekta Latvijas daļa izmaksās daudz dārgāk nekā iepriekš plānotie divi miljardi, taču, cik – neviena no atbildīgajām pusēm nav gatava pat prognozēt. Pēc ekonomistu aplēsēm, ņemot vērā gan projekta izmaiņas, gan to, kas notiek būvniecības nozarē, izmaksas var pieaugt par 50 procentiem un pietuvoties trim miljardiem eiro. Tas arī nozīmē, ka būs jādomā, kur ņemt līdzekļus projekta pabeigšanai vai pabeigt tikai daļu no tā.

Covid-19, visticamāk, ir uz ilgāku palikšanu. Tā nākas secināt, vērojot saslimstības tendences un arvien jaunu mutāciju parādīšanos. Jautājums tikai – kā tas attīstīsies turpmāk, slimosim vieglāk vai smagāk, un kā ar to sadzīvosim. Tas nozīmē arī mainīt savus priekšstatus un gaidas par vīrusa beigām, īpaši tās, kuras radās sākumā, kad par to daudz ko nezinājām un nevarējām visu paredzēt. Tomēr jaunajai realitātei ne vienmēr tiekam līdzi. Covid-19 krīze Latvijā jau līdz šim vadīta ugunsgrēka dzēšanas režīmā, un nereti arī tas noticis novēloti.

Ilggadējais Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune drīzumā varētu zaudēt amatu – pēc Ozolnieku un Jelgavas novada pašvaldību apvienošanas abu novadu politiķi nevarēja atrast kopīgu valodu, un politiskās nesaskaņas šomēnes sasniedza šķiršanās pakāpi. Viens no strīda elementiem – iespējams, neizdevīgs līgums par grants karjera izstrādi.

Bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pēc divu gadu pauzes drīzumā atgriezīsies uz apsūdzēto sola. Jau nākamā gada sākumā iecerēta tiesas sēde iespējamās kukuļņemšanas lietā, kura bija apturēta, kamēr Eiropas Savienības Tiesa sprieda par Eiropas Centrālās bankas amatpersonu imunitātes niansēm. Galvenā atbildība izlemt par to, vai Rimšēvičam ir imunitāte, šobrīd ir nodota Rīgas rajona tiesai Jūrmalā, kas šo jautājumu izvērtēs tiesas sēdē. Neatkarīgi no tā februārī Rimšēviču paredzēts tiesāt par viņa iespējamo lomu svarīga liecinieka, nu jau nelaiķa Igora Buimistera ietekmēšanā.

Vairāk nekā miljons 200 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju pabeiguši vakcinācijas pamatkursu, vairāk nekā 90 tūkstoši – arī saņēmuši balstvakcīnu. Bet – joprojām ir situācijas, kad nepieciešams covid testēšanas sertifikāts. Šomēnes tos var saņemt arī aptiekās, kas to piedāvā, turklāt drīzumā farmaceiti drīkstēs arī vakcinēt. Aizkrauklē iespēju saņemt testēšanas sertifikātu aptiekā izmantojuši aptuveni 30 cilvēku. Vairāk stāsta Māris Klūga.

Velosipēds. Telefons. Silti zābaki vai skolas soma. Tik dažādas vēlmes Ziemassvētku vecītim izsaka bērni no mazturīgām vai no ļoti kuplām ģimenēm. Jau desmito gadu Laimas namiņš aicina uzņēmumus un privātpersonas gādāt dāvanu vienam konkrētam bērnam. Tālāk jau sociālais dienests labdara sarūpēto mantu nogādās vēstules autoram. Turpina Aija Kinca.

Tumenieks Intars Pavlovičs no garajiem padomju okupācijas gadiem atceras ļoti maz, jo tolaik bija tikai sākumskolas skolnieks. Tomēr, viņaprāt,tie ir jāiepazīst, lai spētu novērtēt šodienas dzīvi. Piecpadsmit gadu laikā Intars kādreizējā kolhoza fermā izveidojis''Retro fermu'', kurā rindojas senās automašīnas, tā laika sadzīves un biroja tehnika, un citas lietas. Šogad ''Retro ferma'' kļuvusi par vienu no Tukuma novada tūrisma objektiem.

Pirmais paceļamais tilts pāri Ņevai Pēterburgā, tilts pār Vislu Varšavā, arī dzelzceļa tilts pār Daugavu Daugavpilī. Tās ir būves, kuru autors inženieris, zinātnieks Staņislavs Kerbedzs savā dzīves laikā būtiski ietekmējis Eiropas inženierijas attīstību. Vienlaikus viņš bija arī Lūznavas muižas zemes īpašnieks, tāpēc muižā atklāta izstāde, kas stāta ne tikai par Kerbedza personību, bet arī inženierijas vēsturi.

Jānis Tabūns / Guntars Račs Klausies "Miera vējos" Spotify: https://spoti.fi/3pmdec8 CD albums: https://www.micrec.lv/lv/ieraksts/dzive-ir-skaista-cd Solo balss: Jānis Tabūns Jaunā gadā, jauni sapņi Jaunas zīmes atnesīs Silta, balta cerībiņa Pāri mums kā sudrabs līs Un no miglas, zelta spārniem Katru reizi savādāks Mani mīļi saucot vārdā Kaut kas labs pie manis nāks Jaunā gadā, jauni sapņi Jaunas zīmes atnesīs Un varbūt, ka mūsu laime Ceļu mājās atradīs Un viņš pajautās – kā klājas? Kas tev sāp, par ko tev kauns? Tūlīt vecais gads kļūs vecāks Un nāks cits, pavisam jauns Viņam atbildēšu, smaidot Man vienalga, kurš nāk gads Galvenais, ka es vēl varu Būt tepat un būt es pats (c) 2021 Guntars Račs

Ko par juristu izstrādātajiem priekšlikumiem bērnu vecāku izmaksu mazināšanai saka sporta sabiedrības pārstāvji?

Izpārdota iedzīve, iztērēti tūkstošiem dolātu, bet izsapņotās Eiropas labklājības vietā – apsaldēšanās uz Baltkrievijas-Latvijas robežas, aizturēšana un atgriešana atpakaļ starta vietā. Tas ir kādas LTV satiktas kurdu ģimenes stāsts par neveiksmīgu mēģinājumu nokļūt Eiropā. Un tas ir tikai viens no daudziem. Kas notiek ar cilvēkiem, kuriem humānu apsvērumu dēļ ļauts šķērsot Latvijas robežu? Par to kolēģa Ģirta Zvirbuļa reportāžā.

Daudzi politiskie spēki ir gribējuši izskatīties nacionāli, bet, kad vārdi jāapliecina ar darbiem, tad paļauties var tikai uz Nacionālo apvienību. Tā šodien partijas kongresā, atskaitē par paveikto uzsvēra partijas līderis Raivis Dzintars. Kongresā tika vērtēts gan notiekošais pie Latvijas robežām, gan arī gaidāmās Saeimas vēlēšanas. Plašāk Madara Līcīte.

Jumts virs galvas un vieta kur patvertiem pašai un bērnam. Tas pašlaik ļoti trūkst sievietēm un bērniem, kas cieš no vardarbības ģimenē. Vairākās pašvaldībās šim mērķim kalpo krīzes centri, bet ar tiem nepietiek. Noslēdzot pagājušā gada sabiedrisko mediju labdarības maratonu “Dod pieci!” kopā ar speciālistiem atbildīgās amatpersonas lūdzām risināt vairākus būtiskus jautājumus. Pirmais no tiem - veicināt “krīzes dzīvokļu” tīkla attīstību Latvijā. Kā ar to veicies? Zina stāstīt Vita Anstrate.

Apvienotie Arābu Emirāti ir pirmā pasaules valsts, kas paziņojusi par 100 % vakcinācijas aptveres sasniegšanu. Lai maksimāli censtos apturēt vīrusa izplatību, joprojām masku valkāšana iekštelpās un publiskajos pasākumos ir obligāta, kā arī pirms ieceļošanas valstī nepieciešams uzrādīt negatīvu Covid-19 testu. Plašāk mūsu kolēģu Kārļa Miksona un Ivana Milova reportāžā.

Multikulturālisms ir neizbēgams globalizācijas blakusefekts. Daļa sabiedrības to uztver pozitīvi, bet daļa – kā smagu blakni. Atšķirīgas valodas, reliģijas, tradīcijas un vērtības ienāk mūsu ikdienā. Un šī dažādība, kas daudzus sajūsmina ceļojot pa pasauli, šķiet nepieņemama pašu mājās. Vai un cik gatavas Eiropas valstis ir uzņemt un pieņemt lielu skaitu cilvēku no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas, un vai tas apdraud tradicionālās Eiropas vērtības un valstu pamatus? Vai politiķi izmanto cilvēku bailes no nepazīstamā, lai vairotu savu politisko kapitālu? Par to šajā “Būra” sērijā diskutē divi profesori – Latvijas Universitātes profesors, filozofijas doktors Raivis Bičevskis un Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, humanitāro zinātņu doktors Deniss Hanovs. Ekspertu viedokli par multikulturālismu un islamofobiju izteiks Latvijas Universitātes profesors Valdis Tēraudkalns un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Mārtiņš Vargulis.

Rīgas Doma baznīcā šodien notika piemiņas pasākums komponistam Mārtiņam Braunam. Brauns mūžībā devās 24. novembrī 70 gadu vecumā. Viņš devis neatsveramu ieguldījumu Latvijas mūzikā, un, kā norādīja maestro Raimonds Pauls, Brauna vārds mūzikas vēsturē būs rakstīts zelta burtiem. Plašāk stāsta Māris Klūga.

Mēs esam parūpējušies, par Tavu muzikālo labsajūtu tieši šim brīdim! Īstas klubu klasikas pērles ! NOSKATIES SUPERHITS KLUBU KLASIKA - SPECIAL EDITION #4 ar DJ GUSTAVITO! Šajā reizē aizvedīsim Tevi sajūtās, kad laimīgie laiku neskaitīja. SUPERHITS DJ radīs lielisku noskaņojumu nedēļas nogalei. Klausies viskarstākās klubu klasikas no 2000. gada līdz mūsdienām! Šoreiz ‘urban’ mūzika – ‘golden’ hip-hops un R&B dziesmas. Īstas klubu himnas! Ieslēdz Radio SuperHits – FM, ehrhiti.lv mājaslapā vai EHR aplikācijā- katru nedēļas nogali plkst. 19:00, un uztaisi kluba ballīti savās mājās, piektdienās ar DJ Stocka un sestdienās DJ Gustavito! SUPERHITS KLUBU KLASIKA jebkurā laikā klausies www.ehrhiti.lv podkāstu sadaļā: https://www.ehrhiti.lv/podkasti/klubu... #superhitsklubuklasika #superhitsehr #djstocka #djgustavito #klubuklasika #radio #YouTube #klubuklasika #weekend

Ventspils novadā dzīvo viena no lielākajām Latvijas lībiešu kopienām un no šodienas, Ovīšu ciemā, kas ir viens no lībiešu krasta mazajiem ciemiem Ziemeļkurzemē, atklāta Laimes pastkaste. Ne tikai ciema iedzīvotāji, bet ikviens, kas nokļūst Ovīšos, var atcerēties kādu savu laimes mirkli un iemūžināt to vēstulē, ko pēc tam iemet Laimes kannā.

Eiropas Parlamentam (EP) ar vairāk nekā 700 deputātiem no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuri pārstāv dažādas nācijas, reliģijas un kultūras, savā ziņā būtu jābūt kā multikulturālisma citadelei – demonstrējot sabiedrībai spēju pieņemt atšķirīgo. EP deputāts no Vācijas Romeo Francs pārstāv romu etnisko minoritāti, ko Vācijā sauc par sintiem. Romi jeb čigāni ir lielākā etniskā minoritāte Eiropā un joprojām tā ir viena no visvairāk diskriminētajām un izolētākajām etniskajām grupām. Deputāts Francs uzskata, ka institucionālais rasisms pret cilvēkiem ar čigānu izcelsmi pašlaik Eiropā arvien izplatās. Arī EP, kur sastopas dažādu etnisko un reliģisko piederību pārstāvji, viņš saskāries ar pret sevi vērstu naida runu un rasisma izpausmēm no galēji labējo politiķu puses. Par to plašāk viņš stāsta intervijā LTV korespondentei Briselē Ilzei Naglai.

“Tas ir cilvēka raksturā – baidīties no svešā. Un tas nav tikai latviešiem vai eiropiešiem raksturīgi – tā ir visā pasaulē.” Tā saka Džagriti Kakare – zobārste no Indijas, kura jau vairāk nekā 10 gadus dzīvo Latvijā. Šeit viņa ieradās ģimenes apsvērumu vadīta – Džagriti vīrs Mohits ir ķirurgs Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā Rīgā. Viņiem ir divi bērni – abi dzimuši Latvijā. “Pa pusei latvieši,” saka Džagriti, kura uzskata, ka bērnu dzimtā kultūra ir tā, kur viņi piedzimuši. Džagriti ikdiena ir ļoti noslogota – viņa ir zobārste RSU Stomatoloģijas institūta Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas klīnikā, strādā ar studentiem, taču viņa atrod laiku, lai tiktos ar draugiem, lai svinētu gan Latvijas, gan Indijas tradicionālos svētkus un lai palīdzētu gan kolēģiem, gan saviem tautiešiem. “Mūsu kultūra tāda ir – jāizpalīdz visiem, ne tikai savējiem,” saka Džagriti.

Aizvien aktīvāk iedzīvotāji izmanto iespēju vakcinēties mājās – uzsver Augšdaugavas novada Sociālā dienesta pārstāvji. Teju katru dienu sociālie darbinieki kopā ar mediķiem un zemessardzi dodas izbraukumā, lai pret covid-19 vakcinētu ne tikai seniorus, bet arī sociāli mazāk nodrošinātus iedzīvotājus, attālāku viensētu saimniekus un cilvēkus, kam ir grūtības pārvietoties. Īpaši aktuāli tas ir tagad, kad sniegputeņa dēļ ceļu stāvoklis ir slikts un iepriekšminētajām grupām nav iespēju līdz vakcinācijas punktiem nokļūt pašu spēkiem.

🔵 Рассказываем о главных событиях в Латвии и мире. #RusLSM #ruslsmlv #новости #латвия #рига #мир #международныеновости #чтовмире #новостинарусском #новостимира #сегодня #сегоднявечером

Про писательство, новоe имя и старую жизнь Элины Малыгиной. Гость программы #ТЧК – латвийская художница, режиссёр, бывшая актриса театра Dailes Helen Ora (известная широкой публике как Элина Малыгина). Поговорим в том числе о её первой литературной работе - русской версии книги «Паника». #RusLSM #ruslsmlv

Nopietns aviācijas negadījums lidostā “Rīga”. “airBaltic” lidmašīna, kas atgriezās Rīgā no Stokholmas, sliktas redzamības dēļ nobrauca no ceļa. Tas noticis starp manevrēšanas ceļu un skrejceļu, informē lidostā. Cietušo nav, bet lidostas darbs lielāko dienas daļu bija paralizēts. Šādi incidenti gadās ārkārtīgi reti, tādēļ notikušo vēl izmeklēs. Stāsta Vita Anstrate.

Kā jebkurām citām zālēm, arī vakcīnām iespējamas blaknes. Un, lai tajos retajos gadījumos, kad blaknes ir būtiskas, iedzīvotajiem palīdzētu, jau pieņemts lēmums, ka valsts izmaksās kompensāciju. Tomēr – ne viss ir tik gludi, un iespēju tikt pie kompensācijas sola tikai nākamā gada sākumā. Jo pirms tam jāpieņem noteikumi – kam, cik un par ko tieši maksāt. Noteikumu pieņemšanu gaida arī Karīna Miezāja, kurai vakcinācijas komplikācijas izraisījušas autoimūnu organisma reakciju. Turpina Madara Līcīte.

Lai gan mājsēde ir beigusies, pulcēšanās ierobežojumi joprojām ir strikti. Valsts policija sākusi pārbaudi par Mārtiņa Rītiņa grāmatas atklāšanas pasākumu, lai noskaidrotu, vai tajā nav pārkāpti noteikumi. Fotogrāfijās no pasākuma redzams, ka tajā pulcējušies vairāki desmiti cilvēku, to skaitā plašākai sabiedrībai zināmas personas, taču maskas lieto tikai apkalpojošais personāls. Plašāk stāsta Māris Klūga.

Jau otro dienu lidostā “Rīga” visiem pasažieriem, ierodoties Latvijā, ir iespēja veikt brīvprātīgu Covid-19 testu. Par analīzēm nav jāmaksā, vien jāuzrāda lidmašīnas biļete. Taču cilvēku atsaucība ir ļoti maza. Un kā nu ne? Ja tests ir veikts, tad pašizolācijā jāgaida atbilde, bet, ja testu neveic, var droši doties tālāk. Turpina Vita Anstrate.

Nacionālā apvienība piedāvā paplašināt likumu par labas gribas atlīdzinājumu ebreju kopienai un naudas saņēmēju vidū iekļaut arī latviešus un romus. Drīzumā Saeimā atsāksies diskusijas par atlīdzinājumu ebreju kopienai, jo beidzies priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam. Arī citi priekšlikumi paredz saņēmēju loku paplašināt. Taču par likumprojektu atbildīgais deputāts Mārtiņš Bondars norāda, ka šādām iecerēm būtu jāizstrādā atsevišķi likumi. Plašāk stāsta Māris Klūga.

Lai atbalstītu mediķus, kuri pārstrādājušies un izdeguši Covid nodaļās, sabiedriskā labuma organizācija “Hospiss.lv” atsākusi līdzekļu vākšanu akcijai “Atelpa mediķiem”. Latvijas viesu nami izmitinās ārstus, māsas un māsu palīgus. Tas ļaus viņiem kaut nedaudz atvilkt elpu un atpūsties no skarbās ikdienas. Turpina Aija Kinca.

Jēkabpils laiks 3.12.2021.

Dziesmas autori: Ivo Grigalis, Didzis Kozlovs Remiksēja Mart Inc. Publicētājs: MicRec Klausies vai lejupielādē: https://orcd.co/cytadzelaremix Klausīties oriģinālo versiju " CYTA DZELA " : https://band.link/X75fr Instagram: https://goo.gl/APP5G7 Facebook: http://goo.gl/Q5oNMv [email protected]

Dziesmas autori: Ivo Grigalis, Didzis Kozlovs Remiksēja Mart Inc. Publicētājs: MicRec Klausies vai lejupielādē: https://orcd.co/cytadzelaremix Klausīties oriģinālo versiju " CYTA DZELA " : https://band.link/X75fr 💬 Instagram: https://goo.gl/APP5G7 💬 Facebook: http://goo.gl/Q5oNMv 📧 [email protected]

Весь день снегопад. Сегодня Латвия была практически парализована. Не обошлось без ЧП. В международном аэропорту Рига сегодня около полудня произошло серьёзное происшествие. Самолет airBaltic, который возвращался в Ригу из Стокгольма, из-за плохой погоды съехал с рулёжной дорожки. В результате ЧП никто не пострадал. Проводится расследование.

Что рухнуло, почему и что теперь с этим делать? На центральной железнодорожной станции полностью закрыт туннель Б, в части которого вчера произошло обрушение потолка. Строители говорят – непосредственно над туннелем никаких строительных работ не велось. Однако у госбюро по контролю за строительством возникли вопросы.

В одной из Рижских лабораторий изучают образцы коронавируса с мутациями.

Снегопад сегодня принес немало хлопот водителям. Пока 180 единиц снегоуборочной техники расчищали главные дороги, жители жаловались на неубранный снег – как на тротуарах, так и на проезжей части. Движение транспорта в течение дня было сильно осложнено. Как безопасно передвигаться за рулём в таких погодных условиях? С основными правилами познакомилась Виктория Пушкеле-Отто.

Нам так хотелось пятничного снежного репортажа, но не получилось - несмотря на обильные снегопады, популярные горнолыжные трассы Латвии на предстоящих выходных не откроются. Впрочем, ждать осталось совсем недолго. Какие кови-ограничения ждут любителей горных спусков – в материале Эмилии Гаспарян.

Izglītības nozarē turpinās reorganizāciju plāni, bet ne vienmēr tie ir pietiekami izskaidroti. Informācijas trūkuma dēļ par valstī iecerētajām izmaiņām augstākajā un profesionālajā izglītībā Jēkabpilī strauji izplatījušās bažas par Jēkabpils Agrobiznesa koledžas iespējamo pievienošanu kādai no Latvijas augstskolām. Izglītības un zinātnes ministrijā bažas noraida. Jēkabpils Agrobiznesa koledža ar struktūrvienību Barkavā šobrīd ir 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības iestāde, kas īsteno gan studiju programmas, gan profesionālās vidējās izglītības programmas. Izglītības un zinātnes ministrijas iecere ir koledžas izņemt no Augstskolu likuma un pārcelt uz Profesionālās izglītības likumu. Neizprotot izmaiņu būtību, Jēkabpilī radās satraukums, vai Agrobiznesa koledža drīkstēs turpmāk palikt kā atsevišķa izglītības iestāde. Variantu kļūt par kādas Latvijas augstskolas filiāli koledžā vērtē ar lielām bažām, jo skolas statistika par esošo situāciju ar studiju programmu izpildi nav pārāk laba. “Studiju programmas nav tik pieprasītas, mums ir problēmas nokomplektēt studentus pat uz budžeta vietām,” skaidro Jēkabpils Agrobiznesa koledžas direktore Rita Pole. “Mēs redzam, ka ir ļoti liels studentu atbirums. Studenti nepabeidz mācības vai grupas nenokomplektējas kaut kādu apsvērumu dēļ.” Tas rada bažas par spēju izpildīt augstskolām izvirzītos kritērijus. Koledžā pauž satraukumu par tālāko nākotni, jo vāji attīstīta filiāle nebūs vajadzīga nevienai augstskolai. Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, darba vizītē apmeklējot Jēkabpils Agrobiznesa koledžu, gan noraida bažas: “Mūsu prakse nav pievienot mūsu koledžas augstskolām. Arī šobrīd mēs neplānojam pievienot Jēkabpils Agrobiznesa koledžu nevienai no augstskolām, bet gan stiprināt skolas profesionālās izglītības sadaļu. Plānojam izveidot to par vienu spēcīgu profesionālās izglītības iestādi, kur droši vien tuvākajā nākotnē būtu jādomā par atteikšanos no līdzšinējām augstākās izglītības cikla programmām, tās savukārt nododot kādai citai universitātei vai augstskolai.” Vienlaikus ministrijā uzsver, ka skolai sadarbībā ar pašvaldību ir iespēja piesaistīt kādu no augstskolām, kas varētu īstenot savas augstākās izglītības programmas koledžas telpās. Šādu risinājumu par ļoti labu uzskata Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis: “Mums noteikti ir svarīgi, lai augstāko izglītību būtu iespēja dabūt tuvāk dzīvesvietai, jo ne visi var atļauties dzīvot kopmītnēs Rīgā vai Daugavpilī vai izbraukāt. Tas nav tik vienkārši. Ir daudzi, kuri strādā un vēlas pārprofilēties vai papildināt savas zināšanas. Viņiem šī iespēja būs šeit. Tā mēs esam izrunājuši un vienojušies. Tas pilnībā apmierina pašvaldības intereses.” Arī koledžas vadība pēc sanāksmes uzsvēra, ka piekrīt šādam attīstības scenārijam. Izglītības un zinātnes ministrijā skaidro, ka reorganizācijas gan koledžā, gan arī citās Latvijas izglītības iestādēs tiekot plānotas ar mērķi stiprināt kvalitatīvu izglītību un ka vērtēts tiek gan studentu pieprasījums pēc konkrētām izglītības programmām, gan atbirums mācību laikā, gan arī absolventu nodarbinātība, kā arī citi faktori. Sandra Paegļkalne

Līvānu novada domes pārstāvji sveica vizuālās mākslas konkursa “Ziemassvētku apsveikuma kartīte” laureātus. Konkursā bija aicināti piedalīties Jēkaba Graubiņa Līvānu Mūzikas un mākslas skolas Mākslas nodaļas 1.-8.klašu audzēkņi, un uzdevums bija iesniegt attēlus, ko varētu izmantot Līvānu novada domes Ziemassvētku apsveikuma kartītes izgatavošanai. “Apsveikuma kartītes Ziemassvētkos mēs jau daudzus gadus izvēlamies īpašas – nevis vienkārši nopērkam jebkādu kartīti, bet atbalstām labdarības organizācijas, iegādājoties apsveikuma kartīti un daļu līdzekļu ziedojot labdarībai,” skaidro Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece Ginta Kraukle. “Tā ir Līvānu novada domes tradīcija jau ļoti sen, bet pēdējos gados mēs esam uzsākuši sadarbību arī ar bērniem un dažādām vietējām organizācijām – iepriekšējos gados ar “Balto māju”, šajā gadā ar Līvānu Mūzikas un mākslas skolu, aicinot vietējos bērnus piedalīties ar saviem zīmējumiem šajā konkursā.” Konkursa žūrijai nebija viegli no kopumā iesniegtajiem 36 darbiem izvēlēties to vienīgo, kas rotās Ziemassvētku apsveikuma kartītes vāku, jo visi darbi tika atzīti par skaistiem un interesantiem. Uz apsveikuma kartītes tiks attēlots darbs, ko radījusi 13-gadīgā Ieva Stikāne. Viņa ieguva konkursa galveno balvu. “Es biju diezgan pārsteigta, ka tieši es uzvarēju, jo manā klasē bija vēl daudz ļoti skaistu darbu,” saka Ieva. Vēl divu darbu autoriem komisija piešķīra veicināšanas balvas (Elizabetei Aizpurei un Markusam Širinam par kopdarbu, kā arī Alisei Ancānei), savukārt piecu darbu autoriem – mazās veicināšanas balvas (Annikai Kivriņai, Enijai Bricei, Poļinai Ustinovai, Katrīnai Vaivodei, Lukasam Meļņičenko). Bērni bija izvēlējušies attēlot gan dabas skatus, gan dažādus ar svētku svinēšanu saistītus simbolus. “Es zīmēju uz melna papīra ar dzeltenām krāsām eglītes ar sniegu,” stāsta konkursa veicināšanas balvas ieguvēja Alise Ancāne. “Es zīmēju Ziemassvētku simbolus, piemēram, Ziemassvētku cepuri, eglīti, sniegavīrus,” stāsta konkursa mazās veicināšanas balvas ieguvēja Enija Brice. “Izdomāt pirmās trīs lietas bija viegli, bet pēc tam bija grūtāk izdomāt, kādi simboli vēl varētu būt.” Visi konkursam iesniegtie darbi ir apskatāmi Līvānu novada pašvaldības Facebook profilā, kā arī Līvānu novada domes mājaslapā. Savukārt konkursa uzvarētājas Ievas Stikānes darbs jau atrodas tipogrāfijā, un drīzumā Līvānu novada pašvaldības īpašā dizaina Ziemassvētku kartīte ceļos pie aptuveni 250 pašvaldības sadarbības partneriem gan Latvijā, gan ārvalstīs. Apsveikumu saņems arī Valsts prezidents Egils Levits, ministrijas, dažādas valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī Līvānu Goda pilsoņi. Uz kartītes aizmugurējā vāka būs informācija par vāka dizaina autori. Sandra Paegļkalne

Šovakar ar pasaules slavena viola da gamba virtuoza no Itālijas Paolo Pandolfo un franču gambistes Amēlijas Šemēnas koncertu Mazajā Ģildē atklās Starptautisko Baha kamermūzikas festivālu. Programmā iecerēti pieci koncerti un festivāls, kurš šogad norisināsies jau 21. reizi, ilgs līdz 19. decembrim. Festivāla atklāšanas koncerta mēģinājumu šodien apmeklēja Līga Gaigala.

Aleksandram Čakam šogad aprit 120 gadi, bet tieši pirms 20 gadiem tika pasniegta pirmā dzejnieka vārdā nosauktā balva par novatorisku Rīgas interpretējumu daiļradē un Čaka darbu izpētē. Šovakar tā tiks pasniegta trim personībām, kam Čaka dzeja ir nozīmīga dzīves sastāvdaļa. Vairāk stāsta Jānis Lācis.

Šovakar Liepājas koncertzālē “Lielais Dzintars” pirmatskaņojumu piedzīvos komponista Riharda Dubras “Koncerts divām dāmām”, kas rakstīts Liepājas simfoniskā orķestra arfistei Dārtai Tisenkopfai-Muselli un sitaminstrumentālistei Martai Kauliņai-Pelnēnai. Mūziķes komponista ideju - orķestra priekšplānā izvirzīt minētos instrumentus raksturo kā netipisku un visai oriģinālu paņēmienu, savukārt pati mūzika no izpildītājiem prasot lielu virtuozitāti.

Mazajiem skatītājiem lieli svētki – iemīļotā varone Tuta kopā ar saviem draugiem no raidījumiem “Ukulele” un “Emī un Rū” izdevusi dziesmu albumu. Tā nosaukums ir “Kas pazudis? Kas uzradies?”, un daļa no dziesmām gada nogalē izskanēs arī koncerttūrē “Piparkūku sirds”. Turpina Anete Lesīte.

Lidostā “Rīga” šodien noticis nopietns aviācijas negadījums – “airBaltic” lidmašīna, kas atgriezās Rīgā no Stokholmas, sliktas redzamības dēļ nobrauca no ceļa. Tas notika starp manevrēšanas ceļu un skrejceļu, informē lidostā. Cietušo nav, taču šādi incidenti gadās ārkārtīgi reti, tādēļ notikušo vēl izmeklēs. Stāsta Vita Anstrate.

Šodien, Starptautiskajā cilvēku ar invaliditāti dienā, Nacionālajā rehabilitācijas centrā “Vaivari” atklāts treniņu laukums cilvēkiem ar mobilitātes traucējumiem. Cilvēkiem, kas pārvietojas ratiņkrēslā, ir radīta iespēja iemācīties droši pārvietoties gan pilsētas, gan lauku vidē. Turpina Madara Līcīte.

Joprojām daļa pacientu, kuri nonāk slimnīcu Covid nodaļās, tiek ievesti novēloti. Stradiņa slimnīcas ārstu pieredze liecina, ka pārsvarā tie ir gados vecāki cilvēki. Lai palīdzētu saprast, kādas zāles lietot un kurā brīdī jāzvana neatliekamajai palīdzībai, mediķi ir sagatavojuši vienkāršus ieteikumus tiem, kuri kovidu ārstē mājās. Kādi tie ir? Stāsta Aija Kinca.

Jelgavas sieviešu invalīdu organizācija “Zvaigzne” Starptautisko dienu cilvēkiem ar invaliditāti atzīmēja, piketējot pret domes lēmumu, kas paredz, ka biedrībai jāpārvācas uz jaunu nevalstisko organizāciju mājvietu pilsētas otrā malā. Piketētāji pauda vilšanos par nesakārtoto infrastruktūru un arī par to, ka uz jaunajām mājām jāpārceļas, pirms tās pilnībā pielāgotas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Pagājušajā ziemā par ietvju netīrīšanu Rīgā tika sākti vairāki simti pārkāpuma lietu. Privātpersonai administratīvais sods varēja sasniegt 350 eiro. Šogad Rīgā ir jauna kārtība, kas paredz – netīrītās ietves uzkops pašvaldība un vēlāk izrakstīs rēķinu. Tomēr ķibeles ir arvien. Plašāk stāsta Dāvids Freidenfelds.

Neizbraucami ceļi un pamatīgas sniega kupenas šodien ir realitāte daudzviet laukos. Tas īpaši apgrūtina darbu pasta piegādātājiem un operatīvajiem dienestiem. Palīgā steidz vietējie zemnieki, kuri uzņēmušies rūpes par pašvaldību ceļu attīrīšanu no sniega.

Topošā jūras bioloģe Elīna sirdī sajuta Dieva un baznīcas aicinājumu. Jau trīs gadus viņa ir misijā Āfrikā. Skatieties sestdien raidījumā #Aculiecinieks. Tiksimies plkst. 18.15.

Apple, Asus, Huawei, Google, Motorolla, Nokia, Poco, Samsung, Xiaomi... Kuri viedtālruņi tiks kronēti kā šī gada labākie? Savus top 3 servē gan Artis un Rihards, gan Lauris Āboliņš jeb Konsumer. Noklausies podkāstu šeit: http://www.podfollow.com/digitalasbrokastis Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi LSM portālā: https://www.lsm.lv/temas/digitalas-brokastis/

Droni, roboti, viedierīces un viedtālruņi... Kādas ierīces 2021. gadā paviesojās #DigitālāsBrokastis tehnoloģiju ziņu topā? Kas pārsteidza un kas sarūgtināja? Raidījuma īpašais viesis - tehnoloģiju blogeris Lauris Āboliņš, un komentāri no Jana Jelinska un Artūra Kovrigo. Noklausies podkāstu šeit: http://www.podfollow.com/digitalasbrokastis Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi LSM portālā: https://www.lsm.lv/temas/digitalas-brokastis/

Tehnoloģiju šova #DigitālāsBrokastis 3. decembra ziņu topā Artis un Rihards servē: #1 0:00 Aprakts dzīvs 50 stundas - visvairāk skatītais video YouTube #2 2:41 Google ieviesīs vairākus būtiskus Android operētājsistēmas uzlabojumus #3 4:46 Tesla prezentējusi tās jaunākos produktus - Cyberwhistle un Cyberquad Noklausies podkāstu šeit: http://www.podfollow.com/digitalasbrokastis Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi LSM portālā: https://www.lsm.lv/temas/digitalas-brokastis/

Lai arī Latvijā HIV ik gadu tiek konstatēts ap 300 cilvēkiem, un šis vīruss gada laikā aiznes ap 140 dzīvību, joprojām 78 procenti iedzīvotāju uzskata, ka HIV uz viņiem neattiecas, tā liecina pētījumu centra SKDS veiktā aptauja. Turklāt tajā apstiprinājies, ka kopumā Latvijas iedzīvotāju vidū vēl aizvien pastāv dažādi mīti un aizspriedumi par HIV, tā pārneses ceļiem, infekcijas ārstēšanu un dzīvi līdzās HIV pozitīviem cilvēkiem. Par to, kādi tie ir un kā mainīt sabiedrības attieksmi, 30.novembrī, Pasaules AIDS dienas priekšvakarā, raidījumā “Rīcības plāns” runāsim ar HIV pacientu atbalsta biedrības “AGIHAS” valdes priekšsēdētāju Andri Veiķenieku.

Laiks ieskanēties Ziemassvētku smaržai! Jā, tieši tā iznāk, jo dziesma „Piparkūku mīla” ietver gan mūziku, gan sezonas smaržas burvību, gan.. neizbēgamo mīlestības ingredientu. Ar jaunu Ziemassvētku dziesmu klausītājus šogad iepriecina mūziķe MARTA. Viņa šorīt pie mums studijā kopā ar producentu JJ Lush.

Spītīgs optimisms un gaiša pašironija esot labākās zāles pret bailēm un neziņu – tā aktrises un runas pedagoģes Zanes Daudziņas pirmo un ļoti personīgo grāmatu “Dienasgrāmata” raksturo redaktore Bārbala Simsone. Atdot savu dienasgrāmatu lasītājiem ir drosme un vēlme sarunāties ar cilvēkiem, uz kuru Zani Daudziņu pamudināja rakstnieks Arno Jundze. Pirms grāmatas atvēršanas svētkiem ar “Dienasgrāmatas” autori tikās žurnāliste Ilze Strenga.

Godinot mūsu izcilo komponistu Mārtiņu Braunu, šonedēļ izgaismotajā Mežaparka Lielajā estrādē skan kormūzika viņa piemiņai. Un arī Rīgas rātsnama zvani (līdz ar adventa sākšanos) ik pēc stundas atskaņo Ziemassvētku melodiju izlasi – tās ir Mārtiņa Brauna aranžētās melodijas. Dziesmas, melodijas, kormūzika, rokmūzika un filmu un teātra mūzika.. Mārtiņa Brauna atstātais mantojums, viņam dodoties mūžībā, ir plašs un daudzveidīgs. Bet kā viņu pašu atceras tie, ar ko kopā strādājuši? Šorīt pie mums viesos producenti Jānis Kļaviņš un Ēriks Naļivaiko.

Daudzu pasaules valstu uzmanība šonedēļ bija pievērsta Rīgai, kur risinājās NATO ārlietu ministru sanāksme. Baltkrievijas hibrīdkarš un Krievijas loma tajā; saspīlējums Ukrainas pierobežā; arī aizsāktas diskusijas par alianses jauno stratēģisko koncepciju – dažādas tēmas caurvijušas divas dienas ilgo notikumu. Kāda pašlaik ir Latvijas drošības situācija un vai tās garantēšanā apsvērts plašāk iesaistīt sabiedroto spēkus? Par aktualitātēm un arī atskatu uz 2021.gada izaicinājumiem šorīt izvaicāsim NBS komandieri, ģenerālleitnantu Leonīdu Kalniņu.

Noteikti daudzi no mūsu skatītājiem – gan paši, gan ar bērniem – bijuši Līgatnes dabas takās (reizēm sauktās arī par zvēru takām). Tā ir iespēja vērot dzīvniekus faktiski dabiskos dzīves apstākļos, nevis ierobežotā zoodārza teritorijā. Bet – vai esat bijuši takās tumsā? Tieši šādu ideju īsteno Līgatnes dabas takas – ļaujot vērot dzīvniekus vakara pārgājiena laikā. Šajā nedēļas nogalē pasākums “Satiec zvērus tumsā” gan jau ir aizpildīts, tomēr līdzīgi tiek solīti jau drīz (pēc kāda mēneša). Esam sazinājušies ar Līgatnes dabas taku Dabas izglītības un informācijas speciālistu Valteru Kinnu

„Saudzēt, saglabāt, samīļot. Daba.” turpinājuma 4. diskusija

Ziemas sniegotā perioda straujā atnākšana ļāvusi daudzviet sagatavot distanču slēpošanas trases, kas sāks darboties jau rīt. Tomēr izklaides vai pat pārvietošanās pa ledu, kas klātu ūdenstilpes, ir ļoti nedroša, jo ledus, ja tas jau izveidojies, ir pavisam plāns. Turpmākās minūtes runāsim gan par drošības nosacījumiem, kas jāievēro ziemā (atrodoties uz ledus virs ūdeņiem), gan ugunsdrošību mājokļos – īpaši laikā, kad biežāk iededzam sveces (t.sk.Adventa vainagos). Studijā VUGD priekšnieka vietnieks Intars Zitāns.

Nevis svešs, bet atšķirīgs. Jēdzienu “multikulturālisms” visplašākajā nozīmē un arī ideoloģiski saprot kā kultūru dažādību un dažādu etnisko un reliģisko grupu līdzvērtības atzīšanu. Taču tā ir arī politiska doktrīna - piemēram, Kanādā multikulturālisms ir oficiāla valsts politika un kanādieši uzskata, ka tas viņiem ļāvis izvairīties no rasu nemieriem, kādi piedzīvoti ASV. Cik atvērta dažādībai ir Eiropa un vai multikulturālisms tomēr to neapdraud? Vai Latvijā spējam pieņem atšķirīgo? Par to jaunākajā digitālā satura projekta “Būris” sērijā diskutēs divi profesori – filozofijas doktors no Latvijas Universitātes Raivis Bičevskis un humanitāro zinātņu doktors, Mākslas akadēmijas profesors Deniss Hanovs. Pilnu ierakstu meklējiet svētdien pēcpusdienā LSM.LV, tagad – neliels ieskats diskusijā.

Laikroksta “Vietējā Latgales Avīze” komanda reizi mienesī veidoj eipašu tematiskū lopu “Latgalīšu woceleite”, kurā viestej par Latgolys cylvākim i nūtikšonom gon latgalīšu, gon latvīšu volūdā. Lopys golvonuo ideja ir veicynuot veļ leluoku sabīdreibys mīlesteiebu i cīni pret Latgolu i tuos vierteibu saglobuotuojim. Lopys izveidei sajimts finansiejums ari Latgolys Kulturys programmā 2021.

Ventspilieti Robertu Škaparu uz Latgali ir atvedusi mīlestība pret zirgiem, kas kļuva par iemeslu veterinārmedicīnas studēšanai. Saprotot, ka medicīna ir viņa aicinājums, jauneklis uzsāka mācīties par ārsta palīgu Latvijas universitātes Paula Stradiņa medicīnas koledžā un tagad ka medicīnas asistents strādā NMPD, Rēzeknes slimnīcas Covid nodaļā, kā arī Vakcinācijas punktā.

Raidījumu cikla “Saudzēt, saglabāt, samīļot. Daba.” turpinājuma 4. raidījumā pievērsīsimies gaisa piesārņojuma problēmai. Īpaši aktuāla tā ir apkures sezonā.

🔵 Рассказываем о главных событиях в Латвии и мире. #RusLSM #ruslsmlv #новости #латвия #рига #мир #международныеновости #чтовмире #новостинарусском #новостимира #сегодня #сегоднявечером